Kā mūs atrast
Atipiskās
protezēšanas
laboratorija
Liepājas 3, Rīga LV-1002
      

Izgatavošanas tehnoloģijas

Apakšējas ekstremitātes protēzes

Ķermeņa ortozes

Apakšējās ekstremitātes ortozes

Augšējas ekstremitātes ortozes

Augšējās ekstremitātes protēzes

 

 

Medicīniskā protezēšanas-ortozēšanas tehnoloģija.

Apakšējas ekstremitātes protēzes.

 

Nr.

Tehnoloģijas etaps / protēzes veids

Tehnoloģisko operāciju apraksts

1

2

3

1        

Nepieciešamo izmēru noteikšana.

Katram protēžu-ortožu izstrādājumam tiek noteikti nepieciešamie mērījumi, to skaits un veids ir saistīts ar amputācijas līmeni un protēzes tipu.

Ja ir amputētas abas apakšējās ekstremitātes jebkuros līmeņos, izmanto protēzes garuma noteikšanas paņēmienu, kas pamatojas uz normālas miesas uzbūves cilvēka ķermeņa pastāvošo izmēru atkarībām.

1.1  

·  Daļējas pēdas protēzes

Saīsinātai ekstremitātei mēra:

·        stumbra garumu (pēc apzīmēšanas);

·        saīsinātās kājas perimetru zem ceļa, ikru muskuļa rajonā, zem potītes;

·        stumbra perimetru apakšstilba – potītes rajonā;

·        slīpo caurmēra perimetru;

·        taisno pacēluma perimetru;

·        stumbra distālās daļas perimetru un tā šķērsizmēru;

·        lielā locītavpaugura augstumu un apakšstilba perimetru šinī rajonā;

·        saīsinājuma garumu, ko veic paliekot zem tā speciālus dēlīšus, kamēr iegurņa kaulu priekšējās smailes būs uz vienas horizontālās līnijas.

Saglabājušos ekstremitāti mēra:

·        “grīda - celis” attālumu no augšstilba kaula iekšējā paugura virsotnes līdz pēdas atbalsta virsmai;

·        pēdas garumu pēc apzīmējuma, kas veikts noslogotā stāvoklī (izmēra pēdas garumu no papēža apzīmējuma vidus līdz pirmā pirksta galam);

·        pēdas perimetru pleznas – falangu savienojuma vietā;

·        pēdas taisnā pacēluma perimetru;

·        slīpā caurmēra perimetru;

·        papēža augstumu.

Veicot mērījumus, slimniekam ir jāsēž kāju saliecot ceļa locītavā taisnā leņķī, pēdu noliekot uz grīdas; pēdas stumbru pēc Šopāra novieto maksimālā atmuguriskā liekumā. Uz saīsinātās kājas atzīmē priekšējo apakšstilba viduslīniju, kas iet caur ceļa kauliņa viduspunktu, atzīmē abu potīšu kontūras, sāpīgās vietas, kaulu izbīdījumus un priekšējā cietā vārsta augšējās daļas līmeni. Augšējā trešdaļā priekšējā virsmā uz apakšstilba atzīmē augšējā metāliskā pusgredzena uzstādīšanas vietu.

1.2  

·  Potītes-pēdas protēzes

Saīsinātai ekstremitātei nosaka sekojošus izmērus:

 stumbra garumu – no augšstilba iekšējā paugura virsotnes līdz stumbra garumam;

·        stumbra saīsinājums – salīdzinājums ar veselās ekstremitātes izmēru “grīda - celis”, paliekot zem stumbra speciālus dēlīšus, pacientam stāvot;

·        stumbra perimetrs stumbra vālveida paresninājuma rajonā;

·        stumbra perimetrs virs vālveida paresninājuma un ikru muskuļa rajonā;

·        perimetrs zem ceļa locītavas.

Saglabājušai ekstremitātei nosaka visus 1.1.p. uzskaitītos mērus. Pa apakšstilba stumbra priekšējo virsmu ar zīmuli uzvelk ass līniju, atzīmē kaulu izbīdījumus (mazā lielakaula galviņu, lielā lielakaula šķautni) un sāpīgās vietas.

1.3  

·  Zemceļa (transtibiālās) protēzes

Nosaka saīsinātās ekstremitātes mērus:

·        apakšstilba stumbra garumu no augšstilba ārējā paugura virsotnes līdz kaula amputācijas vietai;

·        apakšstilba amputācijas līmeni, kā stumbra garuma attiecību pret saglabājušās ekstremitātes izmēru “grīda - celis”;

·        stumbra distālās daļas (4 cm attālumā no stumbra gala), stumbra vidējās daļas, zemceļa un ceļa rajona perimetru;

·        ja ir nozīmēta protēze ar augšstilba čaulu, tad ir jāizmēra saīsinātās ekstremitātes perimetri virs ceļa un augšstilba čaulas šinu galu līmenī;

·        attālumu starp augšstilba pauguru virsotnēm.

Saglabājušos ekstremitāti mēra:

·        “grīda - celis” attālumu no augšstilba kaula iekšējā paugura virsotnes līdz pēdas atbalsta virsmai;

·        pēdas garumu;

·        papēža augstumu.

 

1.4  

·  Ceļa protēzes

Amputācijas pusē izmēra:

·          stumbra perimetrs pēc katriem 50mm, sākot no tubera (stumbram jābūt atslābinātā stāvoklī);

·          platumu virsceļa augstumā, ārēji-iekšējo platumu augšstilba kaula locītavvirspaugura un locītavpaugura rajonā.

Saglabājušos ekstremitāti mēra:

·        “grīda - celis” attālumu no augšstilba kaula iekšējā paugura virsotnes līdz pēdas atbalsta virsmai;

·          pēdas garumu pēc apzīmējuma;

·          papēža augstumu.

 

1.5  

·  Virsceļa (transfemorālās) protēzes

Amputācijas pusē izmēra:

·          stumbra garumu;

·          stumbra perimetrs starpenes līmenī;

·          stumbra vidū perimetrs;

·          perimetrs 4 cm no stumbra gala.

Saglabājusies ekstremitātei izmēra:

·        „grīda – tubers” izmēru, kas nosaka protēzes garumu;

·        „grīda - celis” izmēru, kas nosaka ceļa mezgla atrašanos protēzē;

·        „grīda – lielais grozītājs” izmēru;

·        apakšstilba perimetru ikru muskuļa un potīšu rajonā;

·        pēdas garumu un apjoma izmērus;

·        papēža augstumu.

Mēru noņemšana notiek vairākos etapos:

·    izmēra stumbra perimetru starpenes rajonā zem tubera;

·    izmēra veselās ekstremitātes augšstilba frontālo un sagitālo izmēru augšstilba stumbra iedomājamā sēžas gredzena līmenī;

·    veselā augšstilba frontālo un sagitālo caurmēru iedomājamā sēžas gredzena (starpenes)  līmenī un izvēlas pieņēmējdobuma formu.

1.6  

·  Gūžas protēzes

Uz ekstremitātes veic 1.5.p. jau iepriekš aprakstītos mērījumus, bet puskorsetes izgatavošanai izmēra:

·        vidukļa rajona perimetru;

·        perimetru iegurņa kaulu pauguru virsotņu līmenī;

·        perimetru saglabājušās kājas lielā grozītāja līmenī.

Uz slimnieka ķermeņa ar zīmuli atzīmē:

·        saglabājušās ekstremitātes lielā grozītāja augšējo galu;

·        iegurņa kaulu priekšējās augšējās smailes;

·    priekšējo garenisko viduslīniju, ejošu no krūšu kaula izauguma līdz kaunuma kaula savienojumam; mugurējo garenisko viduslīniju, ejošu no I – II jostas skriemeļu smailiem izaugumiem līdz starpgūžu rievai; punktu IV – V jostas skriemeļu līmenī;

uz priekšējās un aizmugurējās gareniskās līnijas uzvelk šķērslīnijas 3,5 – 4 cm augstāk par zarnu kaulu šķautnēm, kuras nosaka puskorsetes augstumu.

1.7  

·  Hemipelvektomijas protēzes

Visi 1.6. punkta izmēri.

2        

Protēzes uzbūves shēmas izvēle un sintēze.

Montāžas shēmas rumpja, augšējo un apakšējo ekstremitāšu protēzēm ir dažādas, un galvenokārt tiek noteiktas pēc amputācijas līmeņa un deformācijas veida.

2.1  

·  Potītes-pēdas protēzes

Pieņēmējčaula novirzīta par 5º, laterālā līnija ceļa vidū un no 10 līdz 20 mm aiz pēdas vidusdaļas. Frontālajā plaknē pieņēmējčaula novietojas ar 5º novirzi no pamata ass, kas iet caur ceļa vidusdaļu un starp 1. un 2. pirkstu (1/3 mediāli, 5º ārēja rotācija).

2.2  

·  Zemceļa (transtibiālas) protēzes

2.3  

·  Ceļa protēzes

·  Virsceļa (transfemorālas) protēzes

·  Gūžas protēzes

·  Hemipelvektomijas protēzes

 

 

·     “Vācu” shēma var tikt izmantota, ja ir pieejamas vācu, angļu vai amerikāņu pēdas ar ierobežotu liekumu atmuguriski (laukumiņš priekšējā bufera vietā.

·    “Krievu” shēma domāta “krievu” standarta pēdai.

·    “Optimālā shēma”. Tiek piemērota aprēķinātā pēda, kurai r = r0 (r0 ir atkarīgs no amputācijas līmeņa). Šajā shēmā par tehnoloģisko bāzi kalpo vertikāle, uz kuras izvietoti ceļa un apakšstilba-pēdas šarnīru asu viduspunkti.

 

3        

Ģipša negatīva iegūšana un pozitīva atliešana.

No balsta-kustību deformētā iecirkņa vai ekstremitātes stumbra noņem ģipša negatīvu, kurš kalpo par modeli izstrādājuma izgatavošanai. Pēc negatīva atlej pozitīvu, kas kļūst par tehniskā aprīkojuma priekšmetu konkrētajam pasūtījumam.

Pēc noņemšanas no pacienta negatīvu aizlīmē, iztaisno malas, proksimālajā daļā uzliek papildus longeti un izolē ar ziepju šķīdumu. Ģipša negatīvā ielej ģipša šķīdumu un ieliek velkmes cauruli. Iegūtais modelis – ģipša pozitīvs.

Modeļa nelīdzenumus izlīdzina ar skrāpjvīli SURFORM (pie tam kontrolējot uzdotos izmērus), bet padziļinājumus – ar ģipša šķīdumu. Modeli apstrādā ar ģipša šķīdumu, izlīdzina virsmu ar stiepļu vai sintētisko sietinu, un nepieciešamības gadījumā ģipša modeli apstrādā ar mitro slīpēšanu.

3.1  

·  Daļējas pēdas protēzes

Ģipša saites uz stumbru liek no lejas uz augšu. Ja ir nozīmēts ieliekamais ”zābaciņš”, ģipša negatīvu gatavo ietverot apakšstilba – pēdas locītavu un apakšstilba apakšējo trešdaļu. Ja protēze ir nozīmēta pēc Šopāra, tad negatīvam jāietver viss apakšstilbs līdz ceļa locītavai. Negatīvu modelē pēdas stumbra distālā daļā, papēža, potīšu, apakšstilba augšējā trešdaļā, ceļa kauliņa saišu rajonos.

Kad modelēšana ir pabeigta, slimniekam ir jāpieceļas, lai noslogotu stumbra atbalsta virsmu. Kājām jābūt tādā stāvoklī, lai abi papēži būtu vienā līmenī. Saīsinājuma kompensēšanu veic, paliekot dēlīšus. Nepieciešams novērst pēdas stumbra ekvinusa stāvokli, paliekot zem tā priekšējās daļas paliktni. Negatīvu pārgriež priekšā vai aizmugurē un noņem.

Ģipša pozitīvu izgatavo pēc vispārējiem noteikumiem. To  rūpīgi apstrādā pēc pasūtījuma izmēriem. Pozitīva priekšējās daļas apstrādi veic atkarībā no stumbra formas un izmēriem, bet papēžu – pēc standarta, kas atbilst veselai kājai.

 

3.2  

·  Potītes-pēdas protēzes

Saites liek no augšas uz leju, ietverot ceļa locītavu. Negatīvu modelē augšstilba pauguru virsotņu rajonos, ceļa kauliņa saites, mazā liela kaula galviņas rajonos; rūpīgi modelē stumbra galu zem slodzes. Slimniekam jānostājas uz dēlīšiem (ekstremitātes saīsinājuma kompensēšanai) un tā jāstāv līdz ģipša saišu sacietēšanai. Pēc negatīva sacietēšanas ar zīmuli atzīmē tā pārgriešanas līniju, kura iet pa apakšstilba aizmugurējo virsmu. Negatīvu pārgriež ar šķērēm un noņem.

Pozitīvu izgatavo pēc vispārējiem noteikumiem. Protēzi izgatavo ar cieto vai mīksto pieņēmēčaulu.

 

3.3  

·  Zemceļa (transtibiālas) protēzes

Nogriež četras trikotāžas zeķes sagataves; sagatavo pieckārtīgu longeti. Un piegriež longeti, atbilstoši nākamās pieņēmējčaulas kontūrām.

Longeti samērcē un uzklāj uz ≈ 30°saliektu stumbru.

Nogludina un modelē longeti. Uztin uz ģipša gredzenu elastīgās saites vairākās kārtās, kuru platums ir 12 cm. Saites sāk likt proksimāli no pauguru satvēriena. Sēžas gredzena garums ir: 2/3 no stumbra garuma.

Modelē lielakaula galviņu, ceļa kauliņa un tuberositas tibia. Obligāti jāievēro pareizs stumbra saliekuma leņķis (apmēram 30°).

Ģipša saišu sacietēšanas laikā modelē pauguru satvēriena dorsālo daļu.

Modelē ap un virs ceļa kauliņa. Sēžas gredzenam ir palielināti izmēri , jo tiek izmantota četrkārtīga zeķe. Ģeometrisko saikni tā veicina vēlāk, ar slodzes režīmu uz stumbru.

No stumbra noņem formu, no gredzena izņem vienu no tur atrodošajām trikotāžas zeķēm, un ģipša gredzena malas apgriež atbilstoši longetes līnijām. Pēc tam izņem pārējās trikotāžas zeķes kārtas, kuras tika izmantotas modelēšanā.

Uz stumbru uzvelk vienu kārtu sausas trikotāžas zeķes un piemēra ģipša gredzenu, palūdz pacientu pakustināt stumbru.

Dažādus saliekšanas traucējumus novērš, atbrīvojot ceļa locītavas muskuļa – saliecēja cīpslu (ģipsis slīd distālā virzienā).

Nosaka  pauguru satvērēju augstumu. Tie nedrīkst pārsniegt saliekta ceļa locītavas veidolu.

No pieņēmējgredzeniem izvēlas gredzenu, kuru var viegli uzsēdināt uz ģipša gredzena.

Pieņēmējgredzenu uzsēdina uz ģipša gredzena 3 – 4 cm zemāk par ceļa kauliņa izgriezumu.

Pēc stumbra apskates nosaka to kaulu izaugumu formu un daudzumu, kuri atrodas vietās, kur rodas spiediens. Attiecīgi iegūtajiem apskates rezultātiem, no penoplasta izgriež mīkstās lentveida uzlīmes.

Formē un līmē mīkstās uzlīmes. Stumbru iesmērē ar ģipsi izolējošu krēma kārtu. Trikotāžas zeķes vienu kārtu uzvelk uz stumbru.

Nosaka apakšstilba garumu “ grīda – locītavas sprauga”.

Atbilstoši šim izmēram uzstāda pieņēmēgredzena augšējo malu.

Uz stumbra, pa diagonāli un cirkulāri pārmaiņus, uzliek ļoti slapju 15 cm platu ģipša saiti. Tagad stumbra muguras – vēdera virzienā uzliek longeti. Trikotāžas zeķes mezglu izvelk cauri longetes atverei.

Sagatavoto ģipša gredzenu ievieto ūdenī un pēc tam uzvelk to uz stumbra. Uz stumbra augstāk par pieņēmējgredzenu uzklāj ģipša saites. Atkarībā no stumbra garuma, citu ģipša saiti tin zemāk par pieņēmējgredzenu.

Pacients stumbru ieliek ģipša modelēšanas aparātā – pieņēmējgredzenu kardāna gredzenā. Izlīdzina pacienta kāju garumu un iegurņa stāvokli.

Ģipša negatīvu noņem no stumbra, trikotāžas zeķi atstājot negatīvā.

Ģipša saišu kārtas atlikumus gar ģipša gredzena malām nogriež.

Noņem mīkstās uzlīmes. Ģipša negatīvu apkaisa ar talku un kopā ar sausu trikotāžas zeķi uzvelk uz stumbru.

Palūdz pacientu ieiet ar uzvilktu ģipša negatīvu aparātā un veic pārbaudi zem slodzes.

Izmēra attālumu starp pauguru satvērējiem. Izmēru atzīmē uz ģipša negatīva; palūdz pacientu iziet no aparāta un noņem ģipša negatīvu no stumbra.

Longeti saslapina tikai no virsas un to aptin apkārt ģipša negatīva proksimālai daļai. Tai ir jābūt par 5 cm augstāk  nekā augstākā pauguru satvērēju vieta.

Čaulas negatīvu, kurš ir bez dziļā iesēduma, noņem nepārgriežot. Čaulu ar dziļo iesēdi griež negatīva priekšpusē virs ceļa kauliņa, atzīmējot aptuveno augšējo kontūru apgriešanas līniju.

Čaula ar ceļa kauliņa ietveršanu – pēc negatīva noņemšanas no stumbra  to pārgriež vairākās vietās aizmugurē. Pēc tam čaulu atkal uzvelk uz stumbra un kāju maksimāli saliec ceļa locītavā. Negatīva augšējās malas aizmugurējā virsmā modelē papildus, tādējādi novēršot protezējamās ekstremitātes ceļa locītavas saliekšanas šķēršļus. Papildus modelē negatīva augšējās priekšējās malas: negatīva griezuma malas (virs ceļa kauliņa) liek vienu uz otra un modelē tā, lai negatīvs cieši piegulētu pie ceļa locītavas virs ceļa kauliņa augšējās malas. Tādā veidā tiek nodrošināta čaulas piegulēšana pie ceļa locītavas sēdus stāvoklī. Atzīmējot negatīva augšējās malas, to noņem no stumbra.

Pozitīvu atlej pēc pieņemtās metodikas. To pagarina atbilstoši apakšstilba garumam līdz potītēm. Pozitīva pagarinošās daļas virzienam jāatbilst ekstremitātes anatomiskai asij, kura normāli iet caur gūžas, ceļa un apakšstilba – pēdas locītavām.

Ja negatīvs tiek izgatavots bez kaulu izaugumu un sāpīgo vietu uzliktņiem, tad pozitīvu šajās vietās “uzaudzē” ar ģipsi 2 – 5mm biezumā. Padziļinājumu ceļa kauliņa saites rajonā palielina noņemot ģipša kārtu 1 – 15mm dziļumā 30 – 35mm garumā.

Obligāti stumbra atlējumu izolē no modelētajām malām, lai no formas modeli varētu izņemt bez bojājumiem. Ģipša negatīvu aizpilda ar ģipša šķīdumu un tajā ievieto vilkmes cauruli.

Ar asu nazi atlauž kaulu izbīdījumu atstātās malas. Modeļa nelīdzenumus piegludina ar stiepļu vai sintētisku sietiņu.

 

3.4  

·  Ceļa protēzes

Uz mediāliem un laterāliem locītavpauguriem novieto mīkstās uzlīmes. Tās ieziež ar vazelīnu. Pacientam uzvelk divas trikotāžas aizsargzeķes un regulē viņa stāvokli aparātā negatīvu noņemšanai zem slodzes. Priekšēji-mugurējā virzienā, sākot no distālās daļas, uzliek 4 kārtu 15 x 30 cm ģipša longeti un elastīgās ģipša saites, pēc tam precīzi un rūpīgi modelē stumbra distālo daļu. Pacientu novieto aparātā negatīvu noņemšanai un līdz ģipša saišu sacietēšanai modelē rajonu virs ciskas kaula locītavpauguriem.

Negatīvu noņem to pārgriežot priekšējā daļā.

 

3.5  

·  Virsceļa (transfemorālas) protēzes

Uz stumbra, no augšas uz leju, uzliek ģipša saites, ietverot starpeni, cirkšņu rajonu un gūžu apakšējo malu.

Negatīva sēžas gredzena rajonu modelē, ievietojot stumbru mēra kalibrā. Negatīva distālo galu modelē ar mēra kalibra atbilstošu izmēru. Nobeidzot modelēšanu, to dara ar rokām. Labās puses stumbram kreiso plaukstu pieliek zem gūžas krokas negatīva mugurējā virsmā. Lielo pirkstu pieliek pie grozītāja, bet pārējos piespiež zem tubera, aptverot ar pirkstu galiem starpeni – negatīva iekšējo virsmu. Ar labās rokas plaukstu pietur negatīva priekšējo daļu, bet ar taisnā leņķī saliektiem pirkstiem, modelē muskuļu atrašanās vietu (priekšējo pelotu). Cirkšņu rajonā pelotu modelē starp drēbnieku muskuli un četrgalvaino muskuli, kā arī pelotu aiz lielā grozītāja, sēžas paugura rajonu un negatīva distālo daļu. Kreisā augšstilba stumbra negatīvu modelē tāpat, tikai atbilstoši samainot rokas. Tās no negatīva nenoņem 2 min., kamēr negatīvs sacietē.

Mēru noņemšanas laikā un izgatavojot negatīvu slimnieks stāv atbalstoties ar stumbra puses roku pret krēsla atzveltni vai turoties pie statīva rāmja. Pozitīvu izgatavo pēc vispār pieņemtās metodes.

 

3.6  

·  Gūžas protēzes

Izgatavojot puskorseti īsa apakšstilba stumbram, negatīva noņemšanas laikā stumbru tur maksimāli saliektu.

Lai nenotiktu ādas un uz tās izdarīto atzīmju nobīde, saites stipri nenostiepj, sākumā liek uz krūškurvja apakšējo daļu, pēc tam pāriet uz iegurni un stumbru. Saglabājušās ekstremitātes pusē saites klāj tā, lai nosegtu lielā grozītāja rajonu.

Izgatavojot negatīvu slimniekam ar īsu augšstilba stumbru, saites virza no stumbra mugurējās sānu virsmas uz apakšējo virsmu un uz priekšu ar maksimālu nostiepumu, lai pārvietotu stumbra mīkstos audus no tā apakšējās un mugurējās virsmas uz priekšējo virsmu.

Modelē vidukli, zarnu kaulu paugurus, priekšējās augšējās  smailes un starpenes rajonu. Modelējot starpenes rajonu, pievērš  uzmanību ērtas sēžas vietas formēšanai stumbram iedobes veidā, lai stumbrs protēzē neslīdētu uz puskorsetes iekšējo malu.

ļai pareizi apgrieztu negatīva augšējo daļu, ar lineāla vai lentas palīdzību vienā un tai pašā augstumā no grīdas, mugurpusē, priekšā un sānos atzīmē līnijas. Šīm līnijām jāiet 50 – 60mm augstāk par zarnu kaulu šķautņu līmeni. Negatīvu pēc līniju novilkšanas pārgriež priekšējā virsmā.  Pēc tam to noņem.

Uz negatīva, pēc tam uz pozitīva līniju, punktu un citām atzīmēm ir jābūt labi saredzamām – tās nepieciešamas, lai orientētos šinu novietošanai puskorsetē un sāpīgo vietu atbrīvošanai.

Puskorsetes pozitīvu izgatavo ar parasto metodi. Nepieciešams noņemt ģipsi vēdera rajonā un vietās, kas norādītas uz negatīva, kā arī uzaudzēt pozitīvu sāpīgās vietās uz stumbra.

Pēc ģipša sacietēšanas negatīvu noņem un uz abiem galiem ar apaļu galviņu skrūvēm marķē vidējo plakni. Sāk pozitīva modelēšanu un slapjo slīpēšanu.

Gatavā pozitīva piespiedķīļu slīpuma leņķim jāsakrīt ar ieliekamo plātnīšu slīpuma leņķi.

Ar spalvu urbi no atsperu tērauda izurbj trīs atsūknēšanas kanālus. Izejas līniju (mediānā plaknē) marķē abos galos ar apaļu galviņu koka skrūvēm.

3.7  

·  Hemipelvektomijas protēzes

Tiek izpildītas 3.6. punkta operācijas.

4        

Mīkstās iekšējas čaulas izgatavošana no PEDILINa

 

4.1  

·  Potītes-pēdas protēzes

·  Zemceļa (transtibiālas) protēzes

Lai sagatavotu noteikta izmēra sagatavi no 5 mm PEDILIN, izmēra stumbra modeļa distālo, proksimālo apjomu un modeļa garumu.

To izgriež pēc formas. 2 cm no malas noslīpē ķīļveidīgi. Noslīpētās malas salīmē ar kontakta līmi. Šādā veidā sagatavotu čaulu no PEDILIN apmēram 10 – 15 minūtes karsē  120˚ elektrokrāsnī.

Izžāvēto ģipša modeli ieliek skrūvspīlēs, apkaisa ar talku, pēc tam uz modeļa uzstiepj sakarsēto un formēšanai viegli pakļaujamo PEDILIN čaulu tā, lai ģipša modeļa virsotne izbīdītos virs čaulas par 2 – 3 cm. Pēc PEDILIN čaulas atdzišanas to noņem no ģipša modeļa un tās augšējo galu saīsina tā, lai pie ģipša modeļa augšējā gala tā cieši piegulētu.

Piegriež cepurītes sagatavi no 5 mm biezas PEDILIN plāksnes. Sagatavei ir jānoklāj modeļa 2 – 3 cm nenoklātais gals. Sagatavi sakarsē līdz 110˚ un to formē kā cepurīti. Neizmainot tās formu, nogriež tās lieko garumu. Mīkstinošā ieliktņa viegli slīpētās malas un cepurītes proksimālās malas salīmē ar kontakta līmi.

Cepurītes lieko materiālu apslīpē ar slīpējamo vārpstiņu.

4.2  

·  Ceļa protēzes

Pēc aprakstītām.4.2. punktā operācijām, lai izlīdzinātu čaulas vālveida formu līmē PEDILINа papildkārtas, otro dibenu un, lai nodrošinātu pareizu čaulas orientāciju, priekšējā daļā pielīmē garenisko virzītāju.

5        

Pieņēmējčaulas izgatavošana no sveķiem ar vakuuma liešanas metodes palīdzību

No polivinilspirta plēves sagatavot divas dalītājzeķes: vienu ar atvērtu distālo galu, otru ar aizvērtu.

Pirmo polivinilspirta plēves zeķi uzvelk uz pozitīva (ar mīksto ieliktni ja tas ir). Hermētiski aizsien plēves zeķi zemāk par augstāko vilkmes atveri. Vilkmes caurulei pievieno elektriskās vakuuma iekārtas caurules.

Uzvelk stiegrotos slāņus un ja nepieciešams, uzstāda čaulas adapteri.

Uzvelk otru polivinilspirta plēves zeķi un hermētiski aizsien plēves zeķi zemāk par zemāko vilkmes atveri.

Ortokrila sveķus, cietinātāja un krāsas maisījumu ielej polivinilspirta zeķes atverē un hermētiski aizsien atveri.

Modeli no vertikālā stāvokļa novieto 130° leņķī un atkal iespiež skrūvspīlēs, lai sveķu maisījumā esošais gaiss varētu pa vilkmes kanālu augšup virzienā izgaist. Vakuuma iekārtas vārstu atver tikai pēc 2 – 3 minūtēm. Plēves zeķi vēlreiz apkaisa ar talku no ārpuses.

Pēc tam, kad armējošais audums ir piesūcies ar sveķiem, modeli atkal novieto vertikālā stāvoklī. Sveķa maisījumu masē. Kad sveķi ir aiztecējuši līdz pauguru satvērēju malām, atlikušo sveķu masu čaulas distālajā galā sasien.

Kad masa ir sacietējusi, čaulas distālā galā esošo masas atlikumu atgriež ar elektrisko ģipša zāģi 2 – 3 cm paralēli un proksimāli no čaulas.

Atgriež proksimālās daļas laminātu manšetes formā ar 2 – 3 griezumiem, lieko laminātu noņem. Distālās daļas lieko laminātu noņem ar slīpējamo vārpstiņu.

Čaulu noņem no modeļa ar saspiesta gaisa palīdzību, bet ģipsi izņem no čaulas ar elektriskā āmura palīdzību. Čaulas malas noslīpē ar slīpējamo vārpstiņu.

5.1  

·  Daļējas pēdas protēzes

Čaulu izgatavo no lokāna lamināta

Stiegroto slāņu uzlikšanas kartība:

Uz izolēto pedilīna ieliktni uzvelk dakrona filca kārtu. Nogriež nilstikla trikotāžas zeķi un izgriež iekšpusi uz āru (garums ir ģipša modeļa divi garumi).

Pusi no trikotāžas zeķes uzvelk uz izolēto modeli. Atlikumu augšgalā izgriež uz otru pusi un nostiepj.

Šādu operāciju atkārto ar stikla auduma zeķi.

Pauguru satvērēju rajonā zem stikla auduma zeķes paliek 8-10 cm platu stikla šķiedras lentu.

Uzvelk uz stikla auduma zeķes divas kārtas perlona trikotāžas zeķes. Otru polivinilspirta plēvi, uzvelk uz modeļa.

Tad veic laminēšanu.

 

5.2  

·  Potītes-pēdas protēzes

Čaulu izgatavo no lamināta ar aizmugurējo atveramo vāku.

Stiegroto slāņu uzlikšanas kartība:

Uz izolēto pedilīna ieliktni uzvelk dakrona filca kārtu. Nogriež nilstikla trikotāžas zeķi  un izgriež iekšpusi uz āru (garums ir ģipša modeļa divi garumi).

Uzvelk pusi no trikotāžas zeķes uz izolēto mīksto ieliktni no pedilīna. Atlikumu augšgalā izgriež uz otru pusi un nostiepj.

Šādu operāciju atkārto ar stikla auduma zeķi.

Pauguru satvērēju rajonā zem stikla auduma zeķes paliek 8-10 cm platu stikla šķiedras lentu.

Uzvelk uz stikla auduma zeķes divas kārtas perlona trikotāžas zeķes. Otru , polivinilspirta plēvi, uzvelk uz modeļa.

Tad veic laminēšanu.

 

5.3  

·  Zemceļa (transtibiālas) protēzes

Stiegroto slāņu uzlikšanas kartība:

Uz izolēto pedilīna ieliktni uzvelk dakrona filca kārtu. Nogriež nilstikla trikotāžas zeķi  un izgriež iekšpusi uz āru (garums ir ģipša modeļa divi garumi).

Uzvelk pusi no trikotāžas zeķes uz izolēto mīksto ieliktni no pedilīna. Atlikumu augšgalā izgriež uz otru pusi un nostiepj.

Šādu operāciju atkārto ar stikla auduma zeķi.

Pauguru satvērēju rajonā zem stikla auduma zeķes paliek 8-10 cm platu stikla šķiedras lentu.

Uzvelk uz stikla auduma zeķes divas kārtas perlona trikotāžas zeķes. Otru polivinilspirta plēvi, uzvelk uz modeļa.

Tad veic laminēšanu.

Formas izlīdzināšana, čaulas izņemšana no formas

un sagatavošana piemērīšanai:

Apkārt pieņēmējčaulai apliek trolēna plēvi (1mm biezumu), kuru piestiprina ar līmlenti.

Pedilēnu (ciets penoplasts) samaisa ar cietinātāju.

Samaisa maisījumu un ielej starp trolēna plēvi un pieņēmējčaulu.

Pēc reakcijas izbeigšanās (30 minūtes) noņem trolēna plēvi. Ar elektrisko ģipša zāģi paralēli 2 cm attālumā no pieņēmējčaulas malām pārgriež izlieto sveķu laminātu.

Noņem lamināta un armatūras atlikumus no vilkmes caurules un ģipša modeli sadauza.

Uz lentas – slīpmašīnas un ar slīpējamo vārpstiņu noslīpē un izlīdzina pieņēmējčaulas malas un izlīdzina šo penoplasta kārtu.

Čaulu ar cietā penoplasta izlīdzinātāju uzliek uz papeles koksnes savienojošā ieliktņa.

5.4  

·  Ceļa protēzes

Čaulu izgatavo ar dubultās liešanas metodi: distālā daļā no saistvielas uz ORTOKRIL un proksimālā daļā no lokana ORTOKRIL lamināta.

Stiegroto slāņu uzlikšanas kartība:

Uz izolētā pedilīna ieliktņa divās kārtās uzvelk trikotāžas zeķes.

Šādu operāciju atkārto ar stikla auduma zeķi (pirmā kārta –2/3 un otrā 1/3 no distālā gala).

Uzvelk divas kārtas no trikotāžas zeķes.

Distālā garuma 2/3 veic ORTOKRIL sveķu liešanu.

Pēc to sacietēšanas noņemt polivinilspirta plēves zeķi.

Uzvelk divu kārtu trikotāžas zeķi.

Atkārtoti uzstiept polivinilspirta plēves zeķi un pēc parastās metodes ar lokano laminatoru turpināt lamināciju.

 

5.5  

·  Virsceļa (transfemorālas) protēzes

Stiegroto slāņu uzlikšanas kartība:

Sēžas gredzenā izurbj vilkmes kanālus (grozītājam, tuberam, frontālam pelotam). Izmanto spalvas urbi ar diametru 2 – 3 mm.

Vilkmes kanālu ieejas atveres aizbāž ar trikotāžas zeķes atgriezumiem, izejas atveres nosedz ar trikotāžu vai dakrona filcu un tās savieno ar augšējo vilkmes caurules atveri.

Sagatavi no dakrona filca uzvelk uz modeļa. Seko, lai nebūtu kroku, sevišķi stumbra gala rajonā.

Uzliek uz ģipša modeļa sagatavi no dakrona ar atveri vidū un novelk uz leju kamēr atveres mala neatradīsies distāli plaukstas attālumā no tubera.

Divu ģipša modeļu garumā nogriež perlona trikotāžas zeķi un uzvelk to uz dakrona kārtu.

Ar karbonšķiedru auduma lentu stiprina armatūru (garums vienāds ar lielāko ģipša modeļa apkārtmēru, bet platums 5cm.

Armatūras izveidi nobeidz ar divkāršas perlona trikotāžas zeķes uzvilkšanu. Pēc tam uzvelk samitrināto polivinilspirta plēves zeķi un aizsien to virs vilkmes caurules.

Tad veic laminēšanu, bet čaulu no modeļa nenoņem.

Formas izlīdzināšana, čaulas izņemšana no formas

un sagatavošana piemērīšanai:

Apkārt pieņēmējčaulai apliek trolēna plēvi (1 mm biezumā) un piestiprina ar līmlenti.

Pedilēnu (ciets penoplasts) samaisa ar cietinātāju.

Samaisa maisījumu un ielej starp trolēna plēvi un pieņēmējčaulu.

Pēc reakcijas izbeigšanās (30 minūtes) noņem trolēna plēvi. Ar elektrisko ģipša zāģi paralēli 2 cm attālumā no pieņēmējčaulas malām pārgriež izlieto sveķu laminātu.

Noņem lamināta un armatūras atlikumus no vilkmes caurules un ģipša modeli sadauza.

Uz lentas – slīpmašīnas un ar slīpējamo vārpstiņu noslīpē un izlīdzina pieņēmējčaulas malas un izlīdzina šo penoplasta kārtu.

Čaulu ar cietā penoplasta izlīdzinātāju uzliek uz papeles koksnes savienojošo ieliktni.

Ar frēzi savienojošā ieliktnī izgriež 8 – 10 cm padziļinājumu.

Pieņēmējčaulas galu izveido pēc vajadzīgās formas.

Salīmē ar ortokrila termosveķiem. Jāpievērš uzmanība pieņēmējčaulas stāvoklim: 6-8°addukcija un 5-8° fleksija.

Kanāla vārsta atverei jāatrodas gatavās pieņēmējčaulas cepurītes centrā.

5.6  

·  Gūžas protēzes

Savieno visus atsūknēšanas kanālus ar augšējo atveri.

Izdara atzīmes nabas vidū.

Mēra mediālās plaknes attālumu – pusi no neamputētās gūžas daļas.

Ģipša modelī veido rievu kā atzīmi plātnītes novietojumam. Pie stipras substances zaudējuma un hemipelvektomijas iegurņa simetriju jāatjauno ar penoplastu pedilēnu.

No polivinila spirta izgatavo 2 plēves.

Iegurņa groza armēšana sākas ar perlona trikotāžas zeķes sagataves piegriešanu, kas atbilst 20, 25 vai 30 cm apjomam. Garums ir vienāds ar dubultu tubera augstumu līdz augšējai izvelkamās caurules atverei.

Sēdes rajonā saliek stikla šķiedras pārklājuma kārtu.

Apsedz stikla šķiedras pārklājumu ar trikotāžas zeķes pirmo kārtu.

Armē plātnīti 7Z2 ar stikla šķiedras kordu.

Aizsmērē četras atveres (turpmākai konusa ripas stiprināšanai) ar plastilīnu.

Uzliek plātnīti un apsedz to ar diviem citiem stikla šķiedras pārklājiem. Jāseko pareizam plātnītes stāvoklim, izgriežot ceturto trikotāžas zeķes kārtu uz otru pusi.

Iegurņa grozu izgatavo ar daudzpakāpju lokanību. Šim nolūkam vajadzīgas divas uzkrāšanas šļūtenes no polietilēna, katram iegurņa grozam 2 ģipša modeļu augstumu garumā.

Nogriež otru zeķes daļu, kas vienāda divu tuberu augstumam līdz augšējai izvelkamās caurules atverei. Uzstiepj to pa pusei uz modeļa un uzpildīšanas šļūtenēm, pēc tam uzliek špagata gredzenu ar diametru ≈ 12 cm.

Otrādi izvēršot šļūtenes otru pusi, veidojas atvere. To izvieto virs sarullētajiem uzkrāšanas šļūteņu galiem, lai tā gulētu brīvi. Piegriež uzliktni no trolen-plēves (biezums 1 mm, platums 100 mm, garums – ģipša modeļa augstums). Paliek trolen-plēves uzliktni zem trikotāžas uz uzpildīšanas šļūtenes.

Zem trikotāžas paliek divus apaļus paliktņus ar sekojošām koordinātēm: 20 mm virs un 20 mm mediāli priekšējai vai aizmugurējai sieniņai (apzīmēts ar bultiņu). Sasien trikotāžas zeķi uz izvelkamās caurules. Uz jau uzstieptajām kārtām uzliek vēl tādu pašu kārtu skaitu. Pacientam ar lielu svaru pievieno vēl 2-4 kārtas.

Pēc līmlentes noņemšanas attin uzpildīšanas šļūtenes un uzliek tām trikotāžas zeķes aizsargkārtu 6 mm platumā.

Uzstiepj ārējo plēvi armētajam modelim. Pie tam jāpietur uzpildīšanas šļūtenes un to drošinātājs.

Nostiprina ārējo plēvi zem izvelkamās caurules otrās atveres.

Nosvērt sveķu maisījumu bez cietinātāja un rupji smalcinātas krāsas trijos atsevišķos mēriņos, kas sanumurēti sekojošā veidā: 1=lokanais lamināts ventrālajā uzpildīšanas šļūtenē, 2=lokanais lamināts dorsālajai uzpildīšanas šļūtenei, 3=cietais lamināts ārējās plēves atverē.

Plēves atveri pārsien.

Pēc sveķu sacietēšanas pārgriež sagataves malu ar elektrisko ģipša zāģi.

Uz sagataves izdalās trolen-plēves mala. Ārējo uzliktni pārgriež gar trolen-plēves uzliktni, pie tam nepārgriežot iekšējo uzliktni, ko panāk, turot nazi pareizā stāvoklī.

Ārējo uzliktni atver uz iegurņa groza. Noņem uzliktni no trolen-plēves. Pārgriež iekšējo iegurņa groza uzliktni. Gatavo iegurņa grozu noņem no ģipša modeļa. Noslīpē ar slīpējamo veltnīti 749F6 iegurņa groza apmali un pulē gūžas moduļa ievietošanas plakni.

Ar spirālveida urbi 4.5 mm diametrā atver plātnītes kniedēšanas vietas. No ārpuses apstrādā ar urbi. Vītnes iztīra no plastilīna atliekām ar klupi M6.

5.7  

·  Hemipelvektomijas protēzes

5.6.p. jau aprakstīto procesu papildina ar sekojošām operācijām:

Precīzi pārnes mediālās plaknes marķējumu uz ģipša pozitīvu.

Pēc pirmās apaļo galviņu skrūvju laminēšanas papildus marķē mediālās plaknes izejas līniju.

Uzstāda papildus šļūtenes (uzliek jau 6 zeķu kārtas!) starp ceturto un piekto kārtu, izvieto apaļus paliktņus un nodrošina uzpildīšanas šļūtenes.

Noņem ārējo plēvi. Apmēram pusi no laminētā modeļa ietin no stumbra puses ar trolen-plēvi, biezums 1 mm. Plātnīti nostiprina ar lina līmlenti.

Rievā ielej pedilēn-cietinātāja maisījumu. Vajadzīgais daudzums ir atkarīgs no substances zaudējuma lieluma. Noņem trolen-plēves plātnīti pēc penoplasta sacietēšanas.

Ar skrāpjvīli izlīdzina simetriju no pedilēna pēc iegurņa veselās puses parauga, pēc tam slīpē.

Plātnīti 7Z2 uzstāda ar abu marķēšanas punktu un izejas līnijas (mediāna plaknes) palīdzību.

Simetrijas izlīdzināšanas virsmu aizdarina ar ORTOKRIL termosveķiem.

96 Plātnīti 7Z2 armē un stiprina pie simetrijas, kas izlīdzināta ar ORTOKRIL špakteļtepi. Uzliek pildīšanas šļūtenes un uzliktni no trolēn-plēves tieši uz lamināta. Veic visas augstāk aprakstītās operācijas.

6        

Protēzes salikšana

Protēžu salikšanā un mezglu uzstādīšanā precīzi jāievēro attiecīgie, tehniskā pasē uzdotie noteikumi.

Mēģinājuma valkāšanai un pirms protēzes novilkšanas no salikšanas aparāta visiem vītņu savienojumiem jābūt nofiksētiem.

6.1  

·  Daļējas pēdas protēzes

Pēdas pieņēmējčaulu ar ieliekamu mākslīgo pēdu savieno ar ORTOKRILL sveķu palīdzību.

Detaļu savienojumu noslīpē ar speciālu frēzi

Pēdu galīgi pielīmē tikai pēc mēģinājuma uzvilkšanas un otrās laminācijas.

6.2  

·  Potītes-pēdas protēzes

Uzliek pēdas un papēža šablonu uz suporta plāksnes pēdas fiksēšanai. Pēc tam justē pēdas suportu atbilstoši montēšanas shēmai.

Pieņēmējčaulu ietver čaulas fiksācijas suportā, pie tam jāievēro noskaidrotais montēšanas shēmas stāvoklis.

Nosaka protēzes garumu, izmērot attālumu no augstuma atzīmes – grīda un pieraksta garuma starpību.

Saīsina pēdas koka detaļu un gludi noslīpē līmējuma virsmu.

Biezi nosmērē čaulas uzmavu un koka savienojošo detaļu ar termosveķiem ORTOKRIL un, kad sveķi sāk sacietēt, čaulas fiksācijas suportu nolaiž lejā, lai ar līmi klātās virsmas cieši piegulētu viena otrai. Ļauj līmējumam sacietēt 10 – 15 min.

6.3  

·  Zemceļa (transtibiālas) protēzes

Uzliek pēdas un papēža šablonu uz suporta plāksnes pēdas fiksēšanai. Pēc tam justē pēdas suportu atbilstoši montēšanas shēmai.

Pieņēmējčaulu ietver čaulas fiksācijas suportā, pie tam jāievēro noskaidrotais tās balansēšanas stāvoklis.

Nosaka protēzes garumu, izmērot attālumu no augstuma atzīmes – grīda  un pieraksta garuma starpību.

Noteikt apakšstilba caurules garumu. Marķēt atrasto starpību starp doto un atrasto garumu. Lieko garumu nogriezt ar cauruļgriezni.

Pie čaulas fiksē savienojošo koka detaļu (jā nav ielaminēts čaulas adapters).

Saīsina koka detaļu ar lentas zāģi un gludi noslīpē līmējuma virsmu.

Čaulas fiksācijas suportu montāžas aparātā saspiež un pārbauda savienojošo virsmu stāvokļu paralēlismu. Pēc tam pārbauda protēzes garumu.

Biezi nosmērē čaulas uzmavu un koka savienojošo detaļu ar termosveķiem ORTOKRIL un, kad sveķi sāk sacietēt, čaulas fiksācijas suportu nolaiž lejā, lai ar līmi klātās virsmas cieši piegulētu viena otrai. Ļauj līmējumam sacietēt 10 – 15 min.

6.4  

·  Ceļa protēzes

 

Balansēšana nodrošina to izmēģinājuma stāvokli, kurā tiek ņemtas vērā pacienta individuālās statikas un dinamikas īpatnības.

Čaulu ievieto balansēšanas aparātā. Ja tas stāv vertikālā stāvoklī, pieņēmējčaulas pozīcijai jābūt 8° addukcijā un 8° fleksijā.

Nostāda balansēšanas aparāta aizspiedņa rāmi horizontālā stāvoklī un nostiprina tajā čaulu.

Fiksē balansēšanas lodīti, pēc kuras pacients nostājas uz čaulas ar pilnu slodzi, nosaka “kājas” garumu uz augstuma mēra riteņa un pārbauda to, vadoties pēc iegurņa izmēriem. Regulējot krustveida suportu  abdukcijas/addukcijas un fleksijas/ekstensijas stāvokļos, notiek korekcija.

Balansēšanas lodītei atrodoties nefiksētā stāvoklī, atzīmē čaulas novirzi no pareizā stāvokļa un veic justēšanu.

Pēc balansēšanas veikšanas pacients, fiksējot balansēšanas lodīti, nostājas vertikālā stāvoklī uzliekot kāju uz pēdas šablona, kurš atrodas uz plāksnītes.

Balansēšanas aparātam esot nofiksētam, slimnieks čaulu atstāj aparātā. Ar divkāršu svērteņu palīdzību uz čaulas, atbilstoši balansēšanas lodītes koordinācijas krustiņam, marķē  frontālo un sagitālo plakni. Slodzes līnijas noskaidrošana (montēšanas vai atsvara līnija) ir nepieciešama protēzes montēšanai.

Protēzes garuma noteikšanai uz čaulas ar bīdmēra palīdzību atzīmē augstumu.

Ar lineāla palīdzību savieno atzīmes uz frontālās un sagitālās plaknēs.

Konstrukcijas apakšējās daļas montāža.

Montē pēdas moduli vai potītes moduli ar vītņu savienojumu.

Uzliek pēdas un papēža šablonu uz suporta plāksnes pēdas fiksēšanai. Pēc tam justē pēdas suportu atbilstoši montēšanas shēmai.

Nosaka uz ceļa šarnīra pieņēmēja aizmugurējo un ārējo ceļa ass stāvokli un ar vārpstu palīdzību ceļa šarnīru uzstāda un nostiprina uz suporta vidus.

Konstrukcijas augšējās daļas montāža.

Pieņēmējčaulu ietver čaulas fiksācijas suportā, pie tam jāievēro noskaidrotais tās balansēšanas stāvoklis.

Nosaka protēzes garumu, izmērot attālumu no augstuma atzīmes – grīda un pieraksta garuma starpību.

Noteikt apakšstilba caurules garumu. Marķēt atrasto starpību starp doto un atrasto garumu. Lieko garumu nogriež ar cauruļgriezni.

Ceļa šarnīra enkuru salīmē ar pieņēmējčaulu ar špakteļmasas palīdzību, kura izveidota uz ORTOKRIL termosveķu pamata un izmēģinājuma uzvilkšanai to nofiksē ar līmlentu.

6.5  

·  Virsceļa (transfemorālas) protēzes

Balansēšana nodrošina to izmēģinājuma stāvokli, kurā tiek ņemtas vērā pacienta individuālās statikas un dinamikas īpatnības.

Čaulu ievieto balansēšanas aparātā. Ja tas stāv vertikālā stāvoklī, pieņēmējčaulas pozīcijai jābūt 6 - 8° addukcijā un 5 - 8° fleksijā.

Nostāda balansēšanas aparāta aizspiedņa rāmi horizontālā stāvoklī un nostiprina tajā čaulu.

Fiksē balansēšanas lodīti, pēc kā pacients nostājas uz čaulas ar pilnu slodzi, nosaka “kājas” garumu uz augstuma mērīšanas ritentiņa un pārbauda to, vadoties pēc iegurņa izmēriem. Regulējot krustiņveida suportu abdukcijas/addukcijas un fleksijas/ekstensijas stāvokļos, notiek korekcija.

Balansēšanas lodītei atrodoties nefiksētā stāvoklī, atzīmē čaulas novirzi no pareizā stāvokļa un veic justēšanu. Pārbauda soļa stāvokli no priekšas un aizmugures.

Pēc balansēšanas veikšanas pacients, fiksējot balansēšanas lodīti, nostājas vertikālā stāvoklī uzliekot kāju uz pēdas šablona, kurš atrodas uz plāksnītes.

Balansēšanas aparātam esot nofiksētam, slimnieks čaulu atstāj aparātā. Ar divkāršu svērteņu palīdzību uz čaulas, atbilstoši balansēšanas lodītes koordinācijas krustiņam, marķē  frontālo un sagitālo plakni. Slodzes līnijas noskaidrošana (montēšanas vai atsvara līnija) ir nepieciešama protēzes montēšanai.

Protēzes garuma noteikšanai uz čaulas ar bīdmēra palīdzību atzīmē augstumu.

Ar lineāla palīdzību savieno atzīmes uz frontālās un sagitālās plaknes.

Konstrukcijas apakšējās daļas montāža.

Montē pēdas moduli vai potītes moduli  ar vītņu savienojumu.

Uzliek pēdas un papēža šablonu uz suporta plāksnes pēdas fiksēšanai. Pēc tam justē pēdas suportu atbilstoši montēšanas shēmai.

Nosaka uz ceļa šarnīra pieņēmēja aizmugurējo un ārējo ceļa ass stāvokli un ar vārpstu palīdzību ceļa šarnīru uzstāda un nostiprina uz suporta vidus.

Noteikt  apakšstilba caurules garumu. Marķēt iegūto starpību starp doto un iegūto garumu. Lieko garumu nogriezt ar cauruļgriezni.

Fiksē ceļa šarnīru sagitālā plaknē. Šim nolūkam fiksē savienojošo koka detaļu starp ceļa šarnīru un čaulas adapteri ar augšējo sagitālo vārpstiņu.

Konstrukcijas augšējās daļas montāža.

Pieņēmējčaulu ietver čaulas fiksācijas suportā, pie tam jāievēro noskaidrotais tās balansēšanas stāvoklis.

Nosaka protēzes garumu, izmērot attālumu  no augstuma atzīmes – grīda  un pieraksta garuma starpību.

Saīsina koka detaļu ar lentas zāģi un gludi noslīpē līmējuma virsmu.

Čaulas fiksācijas suportu montāžas aparātā saspiež un pārbauda savienojošo virsmu stāvokļu paralēlismu. Pēc tam pārbauda protēzes garumu.

Biezi nosmērē čaulas uzmavu un koka savienojošo detaļu ar ORTOKRIL termosveķiem un, kad sveķi sāk sacietēt, čaulas fiksācijas suportu nolaiž lejā, lai ar līmi klātās virsmas cieši piegulētu viena otrai. Ļauj līmējumam sacietēt 10 – 15 min.

Protēzi izņem no montāžas aparāta.

Koka detaļu un čaulas uzmavu tīri noslīpē ar speciālu frēzi, piedodot tai konisku formu čaulas adaptera virzienā.

 

6.6  

·  Gūžas protēzes

·  Hemipelvektomijas protēzes

Protēzes statiskā montēšana.

Uz pēdas šablona uzstāda pēdu ar uzmontētu adapteru.

Nosaka uz ceļa šarnīra pieņēmēja aizmugurējo un ārējo ceļa ass stāvokli.

Noteikt apakšstilba caurules garumu. Marķēt atrasto starpību starp doto un atrasto garumu. Lieko garumu nogriezt ar cauruļgriezni.

Pieņēmējierīcē noregulē ceļa šarnīra nobīdi atpakaļ par 5 mm un ceļa ass ārējo novietojumu par 50 (citi ceļa šarnīri – citi leņķi). Ar vārpstu palīdzību fiksē un uzstāda ceļa šarnīru suporta vidū.

Ceļa-ikru fiksēšanai suportu paceļ tā, lai varētu izņemt caurules un skrūvju adapteru un izdarīt atzīmi atrastajai starpībai starp faktisko un doto garumu. Lieko garumu nogriež ar cauruļgriezi .

No jauna uzstāda caurules adapteru uz justētā pēdas serdeņa. Ceļa-ikru fiksēšanas suportu nolaiž uz leju. Uzvelk caurules adaptera un skrūvju adaptera vītņu tapas.

Gūžas šarnīru ievieto skrūvju adapterā. Pārbauda attālumu no tubera līdz grīdai. Izlīdzina starpību ar caurules saīsināšanu, pie tam konstrukcijas augstuma noteikšanā ņem vērā iegurņa groza biezumu un mīkstā ieliktņa sēdēšanai biezumu. Lieko garumu nogriež ar cauruļgriezi.

Nomēra sēdekļa virsmas sānu garumu. Iegūto lielumu dala uz pusēm un pārnes uz gūžas šarnīru.

Koordinācijas krustiņu iespiež suporta augšējā tapu pārī čaulas fiksēšanai. Pagriežot vītņu tapu uz skrūvju adaptera, sagriež gūžas šarnīru ventrāli (uz priekšu), kamēr šarnīrs uz krustiņa frontālās ass netiks uzstādīts pēc dotā izmēra.

Atslābina balsta stiprinājumu gūžas šarnīrā un ceļ to uz augšu, kamēr dubultais šarnīrs neatradīsies paralēli koordinācijas krustiņa sagitālās plaknes asij.

Pēc stieples loka noņemšanas atliec balsta plātnīti. Gūžas šarnīru ar skrūvēm kopā ar slēpto galviņu pieskrūvē pie iegurņa groza. Koniskā uzgriežņa pozīciju nostāda uz “0” (stāvoklis uz skalas).

Balsta plātnīti novieto atpakaļ izejas stāvoklī.

Sagatavo protēzi piemērīšanai.

7        

Piemērīšana un izmēģinājuma staigāšna

·  Daļējas pēdas protēzes

·  Potītes-pēdas protēzes

·  Zemceļa (transtibiālas) protēzes

·  Ceļa protēzes

·  Virsceļa (transfemorālas) protēzes

·  Gūžas protēzes

·  Hemipelvektomijas protēzes

 

 

Protēzes uzvilkšana un piemērīšana.

Pārbauda un nodrošina čaulas ērtību. 

Pārbauda protēzes stāvokli un garumu pacientam stāvot. Izmēģinājuma staigāšanas laikā ar justēšanu optimizē statiku un dinamiku.

Apzīmē saglabājušās ekstremitātes priekšējās un sānu kontūras ar sekojošu kosmētisku formas apdari.

Nosaka augšstilba un apakšstilba apkārtmērus un ieraksta tos apzīmētajās kontūrās.

 

 

8        

Protēzes čaulas kosmētiskā laminēšana.

Pielieto čaulas kosmētiskai apdarei un nostiprināšanai, kā arī tās rajonu savienošanai ar čaulu adapteru.

8.1  

·  Daļējas pēdas protēzes

·  Potītes-pēdas protēzes

·  Zemceļa (transtibiālas) protēzes

·  Ceļa protēzes

·  Virsceļa (transfemorālas) protēzes

·  Gūžas protēzes

·  Hemipelvektomijas protēzes

 

Pēc protēzes piemērīšanas čaulu laminē, distālajā daļā pastiprina ar karbonšķiedru audumu,

Izskrūvē četras skrūves ar īpašām galviņām uz adaptera un demontē čaulas apakšējo daļu. Vārsta kanālu iekšpusē aizlīmē ar lina līmlenti, bet ārpusē aizlīmē ar plastilīnu.

Čaulas adaptera vītņu atveri aizlīmē ar plastilīnu un aizdarina ar lentu.

Penoplasta pedilēna virsmu aizdarina, koka uzmavu un ģipša plombu aizkrāso ar termosveķiem.

Protēzes čaulas armēšanu veic ar divām līdz četrām kārtām perlona trikotāžas zeķes un ar daļēju čaulas distālās daļas stiprināšanu ar karbonšķiedras audumu.

Uzvelk samitrinātu polivinilspirta plēvi.

Plēves zeķē ielej otokrila sveķus un hermētiski to aizsien.

Lieto formu pagriež no vertikālā stāvokļa slīpi 1300 leņķī un no jauna iespīlē, lai tajā atrodošais gaiss varētu pacelties augšā vilkmes kanāla virzienā. Polivinilspirta plēvi apkaisa ar talku. Vakuuma ierīces vārstu atver tikai pēc 2-3 min. un vienmērīgi sadala lejamos sveķus.

Uzstiepj polivinilspirta plēvi no distālās puses un aizsien pēc iespējas bez krokām.

Izņemot zemceļa un pēdas protēzes

Plēvi neatdala no čaulas, bet tikai atgriež atlikumus proksimālā daļā. Apkaisa ar talku un uzstiepj otru polivinilspirta plēves zeķi.

Armēšanas nolūkā uzstiepj perlona trikotāžas zeķi trijās kārtās, izolē to ar polivinilspirta plēvi un laminē ar saistvielām uz otokrila sveķu bāzes.

Pēc sacietēšanas atdala sveķu atlikumus no čaulas distālās daļas un tās gala. Izurbj ieliktajā ripā atveri 3.3 mm diametrā. Uzgriež vītni M4.

Noņem ģipša plombu un vilkmes cauruli.

Sakarsē armējumu vītņu atveres daļā un ieskrūvē sfēriski-cilindriskās skrūves .Noslīpē lamināta malas kopā ar čaulas galu un atver čaulas savienojošās uzmavas virsmu.

Atdala penoplasta savienojošās uzmavas ārējo laminātu no čaulas.

Protēzes apakšējās daļas konstrukciju samontē ar čaulu.

Zem adaptera piestiprina stilbsargu un nosaka gumijas lenšu garumu (+1 cm nostiepums). Iesmērē lentas ar sveķiem un iespīlē starp divām trolēna lentām. pēc sacietēšanas noslīpē malas.

Cieši pieskrūvē moduļa stilbsargu pie čaulas.

 

9        

Penoplasta apdares izgatavošana

No sveķiem un penoplasta izgatavo savienojošu uzmavu, ko nekustīgi ieliek čaulā. Penoplasta apdares proksimālajā daļā pielīmē savienojošās uzmavas, kas savienotas ar pēdas distālo galu.

9.1  

·  Daļējas pēdas protēzes

·  Potītes-pēdas protēzes

·  Zemceļa (transtibiālas) protēzes

·  Ceļa protēzes

·  Virsceļa (transfemorālas) protēzes

·  Gūžas protēzes

·  Hemipelvektomijas protēzes

 

Ar lentzāģi, atbilstoši augšstilba un apakšstilba rajonu izmēriem, nogriež penoplasta apdari.

Penoplastā ar frēzi, atbilstoši atzīmēm un čaulas ārējai formai, izveido pieņēmējdobumu. Pie tam apstrādā penoplasta savienojošo uzmavu atbilstoši formai.

Noziež penoplasta dobumu un savienojošo uzmavu ar līmi plastmasai.

Demontējot jānoņem tikai divas viena otrai blakus atrodošās justēšanas skrūves.

Moduļa mezglus ar čaulu ieliek penoplasta apdares pieņēmējdobumā. Ar skrūvēm savieno čaulu un savienojošo uzmavu.

Ar līmlenti veic montāžu, salīmē proksimālo penoplastu ar savienojošo uzmavu līdz pilnīgai līmes nožūšanai. Nostiprina savienojošo uzmavu pēdas mezglā. Nobīda penoplasta apdari uz proksimālo pusi un piemontē pēdu. Salīmē penoplasta apdari un savienojošo uzmavu.

Penoplastu slīpē tikai pēc pilnīgas līmes nožūšanas. Penoplasta apdari apstrādā pēc individuālas formas ar slīpējamo suku.

Iespējamos nelīdzenumus noslīpē ar smilšpapīru, abrazīvais posms 60.

Vārsta caurulei, kas iziet cauri čaulai, jāatrodas tieši klāt čaulas dibenam un jābūt hermētiski aizlīmētai (tikai virsceļa protēzēm ar vakuuma stiprinājumu).

Nostiprināt visus vītņu savienojumus uz čaulas un skrūves adaptera ar fiksatoru LOKTIT.

Penoplastu pabīda zem vārsta gredzena un uzvelk perlona zeķi.

Perlona zeķi vārsta atveres vietā ieziež ar līmi plastmasai. Zeķi nedrīkst pielīmēt pie vārsta gredzena.

 

10    

Kvalitātes novērtēšana

Kvalitātes novērtēšanas principi:

1.      Izgatavošanas ķimiski-tehnoloģiskās receptes ievērošana.

2.      Tehnoloģisko operāciju kārtības ievērošana.

3.      Gatavā izstrādājuma pārbaude un novērtēšana.

4.      “Cilvēks-protēze” sistēmas pārbaude.

10.1      

·  Daļējas pēdas protēzes

·  Potītes-pēdas protēzes

·  Zemceļa (transtibiālas) protēzes

·                    Ceļa protēzes

·                    Virsceļa (transfemorālas) protēzes

·                    Gūžas protēzes

·                    Hemipelvektomijas protēzes

Izgatavošanas ķimiski-tehnoloģiskās receptes un tehnoloģisko operāciju kartības ievērošana iekļauj atbildības sadalīšanu par noteikto tehnoloģisko operāciju izpildi un protēžu-ortopēdijas izstrādājuma kontroli izgatavošanas procesā. Gatavā izstrādājuma pārbaudē iekļauta uzbūves shēmas pārbaude, segmentu lineāro un leņķa izmēru pārbaude un izstrādājuma kosmētiskā apstrāde.

“Cilvēks-protēze” sistēmas pārbaude iekļauj sekojošos biomehāniskos testus:

1.      Tests protezētās ekstremitātes noslogošanai  sagitālajā plaknē. Notiek ar podometra palīdzību.

2.      Tests protezētās ekstremitātes noslogošanai  frontālā plaknē. Notiek ar podometra palīdzību.

3.      Tests līdzsvara noturēšanai balstoties uz protezēto ekstremitāti. Notiek ar podometra palīdzību.

4.      Tests līdzsvara noturēšanai balstoties uz protezēto ekstremitāti.

5.      Tests protezētās ekstremitātes noslogošanai iešanas laikā. Notiek ar podometra palīdzību.

6.      Tests ekstremitāšu koordinētas mijiedarbības nodrošināšanai  iešanas laikā. Notiek ar optiskās podomētriskās platformas palīdzību.

7.      Soļa laika intervālu analīze. Notiek ar optiskās podomētriskās platformas palīdzību. Iešanas laikā ar protēzi invalīds atjauno simetriju, veicot kompensācijas kustības.

8.      Gaitas analīzes ekspresmetode ļauj nepārtraukti novērot pēdas nospiedumus uz balsta virsmas reālās dinamiskās slodzēs, ar trim un vairāk dubultsoļiem. Notiek ar optiskās podomētriskās platformas palīdzību.

 

                                             Medicīniskā protezēšanas-ortozēšanas tehnoloģija.

                                                                          Ķermeņa ortozes.

 

 

Nr.

Tehnoloģijas etaps / protēzes veids

Tehnoloģisko operāciju apraksts

1

2

3

  1.  

Nepieciešamo izmēru noteikšana.

·  Zarnkaula-krustu ortozes

·  jostas-krustu ortozes

·  Krūškurvja-jostas-krustu ortozes

·  Kakla ortozes

·  Kakla-krūškurvja ortozes

·  kakla-krūškurvja-jostas-krustu  ortozes

Atkarīgi no traucējumu līmeņa noņem sekojošus izmērus:

·        attālumu no pakauša uzkalniņa līdz VII – VIII krūšu skriemeļu izauguma – galvas turētāja augstumu aizmugurē;

·        krūšu kurvja apkārtmēru lielā krūšu muskuļa apakšējā malā;

·         apkārtmērs apkakles apakšējās malas līmenī;

·        attālumu starp augšējo un apakšējo riņķa līniju pa priekšējo garenisko viduslīniju – korsetes čaulas priekšējais garums;

·        attālums starp augšējo un apakšējo riņķa līniju pa aizmugurējo garenisko viduslīniju – korsetes čaulas aizmugurējais garums;

·        attālums no lielo grozītāju virsotnēm līdz zarnu kaulu šķautnēm plus 15 – 20 mm – virsiegurņa šinu apakšējo daļu atrašanās vietas;

·        attālums no čaulas augšējās robežas līdz otrajam starpribu savienojumam plus 80 –120 mm – priekšējā pelota augstums

·        attālums no grīdas līdz pašam zemākam apakšējās riņķa līnijas punktam plus 20 mm – pozitīva apgriešanas robeža;

·        rumpja apkārtmēru perimetri kaunuma kaulu savienojuma, vidukļa un krūšu kaula ķermeņa apakšējās daļas līmenī. Šie izmēri nepieciešami pozitīva kontrolei, to apstrādājot.

  1.  

Augšējas ekstremitātes uzbūves shēmas izvēle un sintēze.

·  Zarnkaula-krustu ortozes

·  jostas-krustu ortozes

·  Krūškurvja-jostas-krustu ortozes

·  Kakla ortozes

·  Kakla-krūškurvja ortozes

·  kakla-krūškurvja-jostas-krustu  ortozes

Ortopēdisko līdzekļu izveidošanā tiek ņemta anatomisko punktu un līniju kopums, kas nosaka ķermeņa stāvokli, korsetes stāvokli un  lielumu, tās daļu izvietojumu visās trīs plaknēs. Šajos punktos tiek pielikti spēki.

Koriģējošās korsetes: spēku darbības princips: diviem spēkiem ir viens virziens, bet trešais darbojas starp tiem pretējā virzienā. Šis princips, ko lieto ekstremitāšu ortozēm, var darboties kā sagitālā, tā arī frontālajā plaknē.

Fiksējošas korsetes  Izšķir divu veidu uzbūves shēmas.

Pēc pirmās shēmas korsetes gatavo ar zemu mugurējo sienu un vairāk augstāku priekšējo sienu. Līdz ar to mugurkauls noturas reklinācijas stāvoklī un nodrošina slodzes sadali no mugurkaula priekšējās daļas uz mugurējo. Priekšējā siena ir cieta. Par korsetes fiksācijas bāzi uz ķermeņa kalpo iegurņa josta. Priekšējās skeletējošās sienas aizšņorējums ir zems, zemāk par vidukli, bet ne augstāk par 2/3 no attāluma no kaunuma kaula līdz krūšu kaula apakšējam galam. Augšējās korsetes pusei ir elastīgs savienojums.

Pēc otrās shēmas fiksējošām korsetēm mugurējo sienu gatavo vairāk augstāku nekā priekšējo. Korsete priekšpusē savienojas ar neelastīgiem savienojumiem. Pamata fiksācijai kalpo iegurņa unpleca jostas. Priekšējās sienas aizšņorējums ir visā garumā no kaunuma kaula līdz krūšu kaula apakšējam galam un pat līdz jūga bedrītei. Fiksējošās korsetes izgatavo trīs dažādos veidos: cietās, puscietās, un mīkstās – elastīgās.

  1.  

Ģipša negatīva iegūšana un pozitīva atliešana.

·  Zarnkaula-krustu ortozes

·  jostas-krustu ortozes

·  Krūškurvja-jostas-krustu ortozes

·  Kakla ortozes

·  Kakla-krūškurvja ortozes

·  kakla-krūškurvja-jostas-krustu  ortozes

korsetei – galvas turētājam, slimniekam jānostājas rāmī ar Glissona cilpu vai cilpu no platas saites. Izstiepjot slimnieku, koriģē galvas stāvokli tā, lai acu apakšējā mala un ausu ārējā atveres atrastos horizontālā līnijā, bet zoda – pakauša līnija ar horizontālo līniju veidotu 30° leņķī. Izgatavojot negatīvu funkcionāli – koriģējošās korsetes galvas turētājam, slimnieks guļ vai sēž. Ģipša saites priekšpusē liek,  ietverot apakšējo lūpu, sānos – augstāk par ausu gliemežnīcām, mugurpusē – visu pakausi

Pirms saišu uzlikšanas slimnieka ķermeni ieziež ar vazelīnu, matainās vietas pārklāj ar vazelīna piesūcinātu salveti. Slimnieka rokas atvirza no ķermeņa. Ģipša saites uzliek sākot no , apakšas uz augšu, sākot no iegurņa lielo grozītāju līmeņa. Uzmanīgi modelē gurnu rajonu, zarnu kaulu virsotnes un priekšējās augšējās smailes, lielo grozītāju un aiz grozītāja krustu rajona bedrītes, mugurkaulu un skaustu. Modelējot paduses bedri, ar rokas pirkstiem uzspiež uz tās. Starplāpstiņu rajonu modelē ar rokām, piespiežot pirmo ģipša saites kārtu pēc pirmā tās riņķa.

Pēc ģipša sacietēšanas uz negatīva ar zīmuli atzīmē priekšējo vertikālo līniju, dažas šķērslīnijas tā pārgriešanai un apakšējo riņķa līniju apgriešanai. Negatīvu pārgriež pa vertikālo līniju un noņem. Negatīvu apgriež, atkāpjoties par 20 mm no augšējās riņķa kontūras . Uz negatīva apakšējās daļas priekšā, mugurpusē un sānos atzīmē punktus vienādā attālumā no grīdas. Caur šiem punktiem novelk riņķa līniju, pa kuru no apakšas apgriež negatīvu. Iekšējā negatīva virsmā pastiprina visas zīmuļa kontūras

Pēc noņemšanas no pacienta negatīvu aizlīmē, iztaisno malas, proksimālajā daļā uzliek papildus longeti un izolē ar ziepju šķīdumu. Ģipša negatīvā ielej ģipša šķīdumu un ieliek velkmes cauruli. Iegūtais modelis – ģipša pozitīvs.

Modeļa nelīdzenumus izlīdzina ar skrāpjvīli SURFORM (pie tam kontrolējot uzdotos izmērus), bet padziļinājumus – ar ģipša šķīdumu. Modeli apstrādā ar ģipša šķīdumu, izlīdzina virsmu ar stiepļu vai sintētisko sietiņu, un nepieciešamības gadījumā ģipša modeli apstrādā ar mitro slīpēšanu.

  1.  

Apakšējas ekstremitātes čaulu izgatavošana no no termoplastiem

·  Zarnkaula-krustu ortozes

·  jostas-krustu ortozes

·  Krūškurvja-jostas-krustu ortozes

·  Kakla  ortozes

·  Kakla-krūškurvja ortozes

·  kakla-krūškurvja-jostas-krustu  ortozes

Pirms formēšanas termoplastus vienmērīgi sakausē un pēc formēšanas vienmērīgi atdzēsa uz modeļa virsmas. Pie tam jāseko lai materiāla temperatūra turētos pie darba diapazona (atbilstoši tehniskai dokumentācijai) .

Formēšanas dažas metodes:  

Uzlikšana bez vakuuma;

Uzlikšana ar vakuumu;

Ar dziļu velkmi; 

 

Termoplasta ar zemu temperatūru formas veidošana.

Modeļus, darbam ar termoplastiem, izolē, lai izvairītos no materiālu salīmēšanas un saglābāt gludu virsmu. Šīm nolūkam izmanto divas kārtas kokvilnas auduma.

Lai ātrāk un kvalitatīvāk veidotu attiecīgo formu no sintētiska materiāla modeli nepieciešams uzsildīt līdz 60 º C.

Izgatavojot ortozes ar mīkstinošo ieliktni (EVAZOTE, PEDILIN), tās uzliek apkārt modeļa pirms termoplastiem.

Ortozes aizzīmēšanu veic pēc modeļa izmēriem: platums – maksimālais apkārtmērs + 10 cm., garums – modeļa garums + 15-20 cm (vakuumam). Sagataves malusi notīra no atkarpēm un ieliek termoplītī vai kausēšanas skapī. Turklāt plītīm vai skapim jābūt iepriekš uzsildītam līdz nepieciešamai temperatūrai apmērām 30 minūtes. Materiāla kausēšanas ilgums atkarīgs no tā veida un biezuma.

Modeli uzstāda uz vakuuma caurules tā, lai savienojuma šuve būtu ortozes apakšdaļā.

Sakausēto materiālu uzliek uz modeļa un viegli stiepjot uzsāk savienošanu. Modeļa izliekumu vietās jāpalielina stiepšanu, lai būtu vieglāk izgludināt krokas. Savienošanu sāk no priekšpuses un seko lai šuve veidojoties  vienmērīgi. Tā kā šuvei jābūt hermetizētai vakuuma cauruli daļēji apsedz ar materiālu. Tad ieslēdz vakuuma sūcēju. Ar vakuuma palīdzību materiāls pieņem modeļa formu, savienošanas šuvi blīvē ar rokam, materiāla atlikumu apgriež ar nazi.

Kamēr materiāls nav zaudējis plastiskuma īpašības kontrolēt profilus un augšēja nogriezuma vietu, ja ir nepieciešams ar rokām veidot galīgu formu. Izslēgt vakuumu un atstāt materiālu uz modeļa līdz pilnai atdzišanai.

Veikt izstrādājuma mehānisko apstrādi un ja ir nepieciešams formas elementus pielāgot ar lokālās kausēšanas palīdzību.

 

  1.  

Ortozes montēšana

·  Zarnkaula-krustu ortozes

·  jostas-krustu ortozes

·  Krūškurvja-jostas-krustu ortozes

·  Kakla ortozes

·  Kakla-krūškurvja ortozes

·  kakla-krūškurvja-jostas-krustu  ortozes

Gatavas čaulas no termoplastiem novelk uz pozitīva modeļa. Atbilstošas vietās piekniedē aizdares. Stieni ar šarnīriem pieliek pēc pozitīva modeļa un segmentu čaulu profilu. Tos piekniedē atbilstoši uzbūves shēmai.  

Šim nolūkam veic stieņu un aizdaru novietojuma apzīmēšanu. Apzīmē caurumus kniedēšanai un urbj tas stiņos un čaulās. Caurumus aizdarēs izgatavo ar atbilstoša kniedes diametram caurumsiša palīdzību.

Saliekot ortozes un montējot mezglus, jāievēro tehniskās pases atbilstošos noradījumus. 

Mēģinājuma valkāšanai visiem vītņu savienojumiem jābūt nofiksētiem.

  1.  

Piemērīšana un izmēģinājuma pastaiga

·  Zarnkaula-krustu ortozes

·  jostas-krustu ortozes

·  Krūškurvja-jostas-krustu ortozes

·  Kakla ortozes

·  Kakla-krūškurvja ortozes

·  kakla-krūškurvja-jostas-krustu  ortozes

Uzvelk ortozi piemērīšanai un izmēģinājuma pastaigai.

Parbaudā čaulu ērtību un nodrošina to.

Ortozes čaulām nedrīkst nospiest asinsvadus un mīkstus audus, kā arī  spiest uz kaulu izaugumiem.

Pārbauda ortozes stāvokli un garumu pacientam stāvot (segmentu izvietojums un locītavu un šarnīru asu sakritība). Izmēģinājuma staigāšanas laikā ar justēšanu optimizē dinamiku.

 

  1.  

Kvalitātes novertēšana

 

Kvalitātes novērtēšanas principi:

1.      Izgatavošanas ķimiski-tehnoloģiskās receptes ievērošana.

2.      Tehnoloģisko operāciju kārtības ievērošana.

3.      Gatavā izstrādājuma pārbaude un novērtēšana.

4.      “Cilvēks-ortoze” sistēmas pārbaude.

Izgatavošanas ķīimiski-tehnoloģiskās receptes un tehnoloģisko operāciju kartības ievērošana iekļauj atbildības sadalīšanu par noteikto tehnoloģisko operāciju izpildi un protēžu-ortopēdijas izstrādājuma kontroli izgatavošanas procesā. Gatavā izstrādājuma pārbaudē iekļauta uzbūves shēmas pārbaude, segmentu lineāro un leņķa izmēru pārbaude un izstrādājuma kosmētiskā apstrāde.

                                                                                               

 

 

Medicīniskā protezēšanas-ortozēšanas tehnoloģija.

Apakšējās ekstremitātes ortozes.

 

Nr.

Tehnoloģijas etaps / protēzes veids

Tehnoloģisko operāciju apraksts

1

2

3

  1.  

Nepieciešamo izmēru noteikšana.

·  Pēdas ortozes.

·  Pēdas-potītes ortozes

·  Ceļa ortozes

·  Ceļa-potītes-pēdas ortozes

·  Gūžas ortozes

·  Gūžas-ceļa ortozes

·  Gūžas-ceļa-potītes-pēdas ortozes

Katram protēžu-ortožu izstrādājumam tiek noteikti nepieciešamie mērījumi, to skaits un veids ir saistīts ar amputācijas vai bojājuma līmeni un protēžu-ortožu izstrādājuma tipu.

Uz bojātās ekstremitātes nosaka galvenos izmērus (atbilstoši bojājuma līmenim), kuri galvenokārt noder ģipša pozitīva atzīmju un izmēru kontrolei.

·        Рēdas garumu;

·        garumu no iekšējās potītes virsotne līdz papēža zolei (kurpes kāpuma garumu);

·        Ekstremitātes saīsinājumu nosaka, paliekot zem papēža vai visas pēdas plāksnītes (tā saucamās zeķes) tik daudz, kamēr zarnu kaula priekšējās augšējās smailes atradīsies vienā līmenī: 0,5; 1; 2; 3; 5; un 10 cm.

·        attālumu starp ārējo un iekšējo potīti;

·        nozīmējot tutoru apakšstilbam, attālumu no ceļa locītavas spraugas līdz potīšu pamatnēm, apakšstilba vidējā trešdaļā, zem ceļa locītavas mazā lielakaula galviņas rajonā.

·          Apakšstilba augstumu mēra no ceļa locītavas spraugas līdz grīdai. Šim izmēram pievieno pirkstgala augstumu vai korķa augstumu, ja ir kājas saīsinājums.

·          Augšstilba ārējā stieņa augstumu mēra no ceļa locītavas spraugas līdz lielā grozītāja virsotnei vai no augšstilba kaula ārējā paugura virsotnes līdz lielā grozītāja virsotnei

·        Augšstilba iekšējo stieņu augstumu mēra no ceļa locītavas spraugas vai no augšstilba kaula iekšējā paugura virsotnes līdz augšstilba augšējās trešdaļas vidum, tas ir, 3 –5 cm zemāk par starpeni.

·        Vertluga garumu nosaka no lielā grozītāja virsotnes līdz zarnu kaula šķautnei.

·        Kontroles apkārtmērus izdara virs potītēm, apakšstilba visvairāk izvirzītajā trīsgalvainā muskuļa rajonā, zem ceļa locītavas, caur ceļa locītavas centru, virs ceļa locītavas, augšstilba vidū un tā augšējās trešdaļas iekšējā stieņa gala līmenī.

·        Lai izgatavotu ortopēdisko aparātu ar puskorseti apakšējai ekstremitātei un tutoru gūžas locītavai, papildus nosaka vidukļa apkārtmēru lielo grozītāju līmenī, gurnu apkārtmēru, iegurņa ārējo stieņu garumu, puskorsetes augšējā pusgredzena garumu, puskorsetes augstumu, augšstilba apkārtmērus starpenes un virs augšstilba paugura rajona.

 

  1.  

Apakšējas ekstremitātes uzbūves shēmas izvēle un sintēze.

·  Pēdas ortozes.

·  Pēdas-potītes ortozes

·  Ceļa ortozes

·  Ceļa-potītes-pēdas ortozes

·  Gūžas ortozes

·  Gūžas-ceļa ortozes

·  Gūžas-ceļa-potītes-pēdas ortozes

Montāžas shēmas rumpja, augšējo un apakšējo ekstremitāšu protēzēm ir dažādas, un galvenokārt tiek noteiktas pēc amputācijas līmeņa un deformācijas veida.

Sagitālā plaknē:

Gūžas šarnīra asi nobīdīta uz priekšu no lielā grozītāja virsotnes par 15 – 30 mm, kas ir saistīts ar pacient augumu un atrofijas pakāpi.

Frontālā plaknē:

Augšstilba ass ir leņķis ar vertikāli - 4,4º.

Apakšstilba ass ir leņķis ar vertikāli - 4,7º.

Gūžas locītavas ass ir leņķis ar horizontāli - 45º.

Ceļa locītavas ass ir leņķis ar horizontāli - 7º.

Potītes-pēdas locītavas ass ir leņķis ar horizontāli - 6º.

Horizontālā plaknē:

Pēda izvirzīta uz ārpusi ar leņķi -  5º.

  1.  

Ģipša negatīva iegūšana un pozitīva atliešana.

·  Pēdas ortozes.

·  Pēdas-potītes ortozes

·  Ceļa ortozes

·  Ceļa-potītes-pēdas ortozes

·  Gūžas ortozes

·  Gūžas-ceļa ortozes

·  Gūžas-ceļa-potītes-pēdas ortozes

No balsta-kustību deformētā iecirkņa vai ekstremitātes stumbra noņem ģipša negatīvu, kurš kalpo par modeli izstrādājuma izgatavošanai. Pēc negatīva atlej pozitīvu, kas kļūst par tehniskā aprīkojuma priekšmetu konkrētajam pasūtījumam.

Pēc noņemšanas no pacienta negatīvu aizlīmē, iztaisno malas, proksimālajā daļā uzliek papildus longeti un izolē ar ziepju šķīdumu. Ģipša negatīvā ielej ģipša šķīdumu un ieliek velkmes cauruli. Iegūtais modelis – ģipša pozitīvs.

Modeļa nelīdzenumus izlīdzina ar skrāpjvīli SURFORM (pie tam kontrolējot uzdotos izmērus), bet padziļinājumus – ar ģipša šķīdumu. Modeli apstrādā ar ģipša šķīdumu, izlīdzina virsmu ar stiepļu vai sintētisko sietiņu, un nepieciešamības gadījumā ģipša modeli apstrādā ar mitro slīpēšanu.

Augšstilba un pēdas negatīvu noņem slimniekam sēžot uz krēsla vai kušetes, ekstremitāti turot pareizā stāvoklī: slimniekiem ar ekvinusa ietaisi pēdai piedod vidējo stāvokli (90˚ leņķī); slimniekiem ar papēža ietaisi vieglu ekvinusu (95 –100˚).

Pirms tutora negatīva izgatavošanas uz bojātās ekstremitātes ar zīmuli atzīmē kaulu izbīdījumus un sāpīgās vietas: potītes, izbīdītās pleznas kaulu galviņas, ādas sabiezējumus u.c.

Negatīvu izgatavo iekļaujot visu apakšstilbu un potīti. Saites klāj no augšas uz leju, nesavelkot pēdu pleznas kaulu galviņu rajonā. Negatīvu modelē pēdas velves, potīšu, augšstilba pauguru virsotņu un mazā lielakaula rajonā. Pēc modelēšanas pēdu noslogo funkcionāli izdevīgā stāvoklī, kompensējot saīsinājumu, paliekot dēlīšus.

Ģipša negatīvu pārgriež ar šķērēm pa apakšstilba ārējo mugurējo virsmu, aiz mazā lielakaula galviņas gareniski, aiz ārējās potītes pa ārējo pēdas malu. Uz negatīva priekšpusē uzzīmē vidējās ass līniju.

Pozitīvu izgatavo pēc vispārpieņemtās metodes, uzaudzējot tā biezumu par 3 – 5mm vietās, kas atzīmētas ar zīmuli.

Ģipša atlējumu visai kājai izgatavo ceļa un gūžas locītavu bojājumu gadījumos. Vispirms apzīmē pēdu, pēc tam noņem mērus saglabājušai un bojātai ekstremitātei, slimniekam atrodoties stāvus stāvoklī.

  1.  

Apakšējās ekstremitātes čaulu izgatavošana no termoplastiem

·  Pēdas ortozes.

·  Pēdas-potītes ortozes

·  Ceļa ortozes

·  Ceļa-potītes-pēdas ortozes

·  Gūžas ortozes

·  Gūžas-ceļa ortozes

·  Gūžas-ceļa-potītes-pēdas ortozes

Pirms formēšanas, termoplastus vienmērīgi sakausē un pēc formēšanas vienmērīgi atdzesē uz modeļa virsmas. Pie tam jāseko lai materiāla temperatūra atbilstu darba diapazonam (atbilstoši tehniskai dokumentācijai) .

Dažas formēšanas metodes:  

Uzlikšana bez vakuuma;

Uzlikšana ar vakuumu;

Ar dziļu velkmi; 

 

Termoplasta ar zemu temperatūru formas veidošana.

Lai izvairītos no materiālu salīmēšanās un saglabātu gludu virsmu, modeļus darbam ar termoplastiem izolē. Šim nolūkam izmanto divas kārtas kokvilnas auduma.

Lai ātrāk un kvalitatīvāk veidot attiecīgo formu no sintētiska materiāla, modeli nepieciešams uzsildīt līdz 60 º C.

Izgatavojot ortozes ar mīkstinošo ieliktni (EVAZOTE, PEDILIN), tās uzliek apkārt modeļa pirms termoplastiem.

Ortozes aizzīmēšanu veic pēc modeļa izmēriem: platums – maksimālais apkārtmērs + 10 cm., garums – modeļa garums + 15-20 cm (vakuumam). Sagataves malas notīra no atkarpēm un ieliek termoplītī vai termoskapī. Turklāt plītij vai skapim jābūt iepriekš uzsildītam līdz nepieciešamai temperatūrai, apmērām 30 minūtes. Materiāla karsēšanas ilgums atkarīgs no tā veida un biezuma.

Modeli uzstāda uz vakuuma caurules tā, lai savienojuma šuve būtu ortozes apakšdaļā.

Sakausēto materiālu uzliek uz modeļa un viegli stiepjot uzsāk savienošanu. Modeļa izliekumu vietās jāpalielina stiepšanu, lai būtu vieglāk izgludināt krokas. Savienošanu sāk no priekšpuses un seko lai šuve veidojoties vienmērīgi. Tā kā šuvei jābūt hermetizētai vakuuma cauruli daļēji apsedz ar materiālu. Tad ieslēdz vakuuma sūcēju. Ar vakuuma palīdzību materiāls pieņem modeļa formu, savienošanas šuvi blīvē ar rokām, materiāla atlikumu nogriež ar nazi.

Kamēr materiāls nav zaudējis plastiskuma īpašības kontrolēt profilus un augšēja nogriezuma vietu, ja ir nepieciešams ar rokām veidot galīgu formu. Izslēgt vakuumu un atstāt materiālu uz modeļa līdz pilnai atdzišanai.

Veikt izstrādājuma mehānisko apstrādi, un ja ir nepieciešams formas elementus pielāgot ar lokālās karsēšanas palīdzību.

 

  1.  

Ortozes montēšana

·  Pēdas ortozes.

·  Pēdas-potītes ortozes

·  Ceļa ortozes

·  Ceļa-potītes-pēdas ortozes

·  Gūžas ortozes

·  Gūžas-ceļa ortozes

·  Gūžas-ceļa-potītes-pēdas ortozes

Gatavas čaulas no termoplastiem novelk uz pozitīva modeļa. Atbilstošas vietās piekniedē aizdares. Stieni ar šarnīriem pieliek pēc pozitīvas modeļa un segmentu čaulu profilu. Tos piekniedē atbilstoši uzbūves shēmai.  

Šim nolūkam veic stieņu un aizdaru novietojuma apzīmēšanu. Apzīmē caurumus kniedēšanai un urbj tos stieņos un čaulās. Caurumus aizdarēs izgatavo ar atbilstoša kniedes diametram caurumsiša palīdzību.

Saliekot ortozes un montējot mezglus, jāievēro tehniskās pases atbilstošos noradījumus. 

Mēģinājuma valkāšanai visiem vītņu savienojumiem jābūt nofiksētiem.

  1.  

Piemērīšana un izmēģinājuma pastaiga

·                 Pēdas ortozes.

·                 Pēdas-potītes ortozes

·                 Ceļa ortozes

·                 Ceļa-potītes-pēdas ortozes

·                 Gūžas ortozes

·  Gūžas-ceļa ortozes

·  Gūžas-ceļa-potītes-pēdas ortozes

Uzvelk ortozi piemērīšanai un izmēģinājuma pastaigai.

Pārbauda un nodrošina čaulu ērtību.

Ortozes čaulas nedrīkst nospiest asinsvadus un mīkstus audus, kā arī  spiest uz kaulu izaugumiem.

Pārbauda ortozes stāvokli un garumu pacientam stāvot (segmentu izvietojums un locītavu un šarnīru asu sakritību). Izmēģinājuma staigāšanas laikā ar justēšanu optimizē statiku un dinamiku.

 

  1.  

Kvalitātes novērtēšana

·  Pēdas ortozes.

·  Pēdas-potītes ortozes

·  Ceļa ortozes

·  Ceļa-potītes-pēdas ortozes

·  Gūžas ortozes

·  Gūžas-ceļa ortozes

·                    Gūžas-ceļa-potītes-pēdas ortozes

                               

Kvalitātes novērtēšanas principi:

1.      Izgatavošanas ķimiski-tehnoloģiskās receptes ievērošana.

2.      Tehnoloģisko operāciju kārtības ievērošana.

3.      Gatavā izstrādājuma pārbaude un novērtēšana.

4.      “Cilvēks-protēze” sistēmas pārbaude.

Izgatavošanas ķimiski-tehnoloģiskās receptes un tehnoloģisko operāciju kartības ievērošana iekļauj atbildības sadalīšanu par noteikto tehnoloģisko operāciju izpildi un protēžu-ortopēdijas izstrādājuma kontroli izgatavošanas procesā. Gatavā izstrādājuma pārbaudē iekļauta uzbūves shēmas pārbaude, segmentu lineāro un leņķa izmēru pārbaude un izstrādājuma kosmētiskā apstrāde.

“Cilvēks-protēze” sistēmas pārbaude iekļauj sekojošos biomehāniskos testus:

1.      Tests protezētās ekstremitātes noslogošanai  sagitālajā plaknē. Notiek ar podometra palīdzību.

2.      Tests protezētās ekstremitātes noslogošanai  frontālā plaknē. Notiek ar podometra palīdzību.

3.      Tests līdzsvara noturēšanai balstoties uz protezēto ekstremitāti. Notiek ar podometra palīdzību.

4.      Tests līdzsvara noturēšanai balstoties uz protezēto ekstremitāti.

5.      Tests protezētās ekstremitātes noslogošanai iešanas laikā. Notiek ar podometra palīdzību.

6.      Tests ekstremitāšu koordinētas mijiedarbības nodrošināšanai  iešanas laikā. Notiek ar optiskās podomētriskās platformas palīdzību.

7.      Soļa laika intervālu analīze. Notiek ar optiskās podomētriskās platformas palīdzību. Iešanas laikā ar protēzi invalīds atjauno simetriju, veicot kompensācijas kustības.

8.      Gaitas analīzes ekspresmetode ļauj nepārtraukti novērot pēdas nospiedumus uz balsta virsmas reālās dinamiskās slodzēs, ar trim un vairāk dubultsoļiem. Notiek ar optiskās podomētriskās platformas palīdzību.

                                                    

 

 

Medicīniskā  protezēšanas ortozēšanas tehnoloģija.

Augšējas ekstremitātes ortozes.

 

Nr.

Tehnoloģijas etaps / protēzes veids

Tehnoloģisko operāciju apraksts

1

2

3

  1.  

Nepieciešamo izmēru noteikšana.

·  plaukstas ortozes.

·  plaukstas locītavas ortozes

·  plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  elkoņa locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  pleca ortozes

·  Pleca-elkoņa ortozes

·  Pleca-elkoņa-plaukstas locītavas plaukstas ortozes

Katram protēžu-ortožu izstrādājumam tiek noteikti nepieciešamie mērījumi, to skaits un veids ir saistīts ar amputācijas vai bojājuma līmeni un protēžu-ortožu izstrādājuma tipu.

Uz bojātās ekstremitāti nosaka galvenos izmērus (atbilstoši bojājuma līmenim), kuri galvenokārt noder ģipša pozitīva atzīmju un izmēru kontrolei.

·        Plauksta  garumu;

·        garumu no  elkoņa locītavas līdz pilnīgi atvērtas plaukstas III pirksta galam;

·        garumu no pleca locītava līdz pilnīgi atvērtas plaukstas III pirksta galam;

·        garumu no delnas kaula locītavas  līdz elkoņa locītavas;

·        garumu no spieķa – delnas locītavas  līdz elkoņa locītavas;

·        garumu no elkoņa locītavas līdz paduses;

·        garumu no elkoņa locītavas līdz pleca locītavas;

·        delnas kaula locītavas perimetrs;

·        delnas kaula locītavas  perimetrs;

·        perimetrs zem un virs elkoņa locītavas;

·        perimetrs zem pleca locītavas.

  1.  

Augšējas ekstremitātes uzbūves shēmas izvēle un sintēze.

·  plaukstas ortozes.

·  plaukstas locītavas ortozes

·  plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  elkoņa locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  pleca ortozes

·  Pleca-elkoņa ortozes

·  Pleca-elkoņa-plaukstas locītavas plaukstas ortozes

Montāžas shēmas rumpja, augšējo un apakšējo ekstremitāšu protēzēm ir dažādas, un galvenokārt tiek noteiktas pēc amputācijas līmeņa un deformācijas veida.

Sagittālā plaknē:

Augšdelma ass ir leņķis ar vertikāli 4-80 dorsālā pusē;

 Apakšdelma ass ir leņķis ar augšdelma asi 13-170;

Plaukstas  ass ir leņķis ar vertikāli 3-60 ;

 

Frontālā plaknē:

Augšdelma ass ir leņķis ar vertikāli 4-6º laterālā pusē;

Apakšdelma ass ir leņķis ar augšdelma asi 4-7º mediālā puse;

Plaukstas  ass ir leņķis ar  augšdelma asi 13-170  laterālā pusē.

  1.  

Ģipša negatīva iegūšana un pozitīva atliešana.

·  plaukstas ortozes.

·  plaukstas locītavas ortozes

·  plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  elkoņa locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  pleca ortozes

·  Pleca-elkoņa ortozes

·  Pleca-elkoņa-plaukstas locītavas plaukstas ortozes

No balsta-kustību deformētā iecirkņa vai ekstremitātes stumbra noņem ģipša negatīvu, kurš kalpo par modeli izstrādājuma izgatavošanai. Pēc negatīva atlej pozitīvu, kas kļūst par tehniskā aprīkojuma priekšmetu konkrētajam pasūtījumam.

Pēc noņemšanas no pacienta negatīvu aizlīmē, iztaisno malas, proksimālajā daļā uzliek papildus longeti un izolē ar ziepju šķīdumu. Ģipša negatīvā ielej ģipša šķīdumu un ieliek velkmes cauruli. Iegūtais modelis – ģipša pozitīvs.

Modeļa nelīdzenumus izlīdzina ar skrāpjvīli SURFORM (pie tam kontrolējot uzdotos izmērus), bet padziļinājumus – ar ģipša šķīdumu. Modeli apstrādā ar ģipša šķīdumu, izlīdzina virsmu ar stiepļu vai sintētisko sietiņu, un nepieciešamības gadījumā ģipša modeli apstrādā ar mitro slīpēšanu..

Negatīvu izgatavo iekļaujot visu plaukstu. Saites klāj no augšas uz leju. Ģipša negatīvu pārgriež ar šķērēm pa rokas priekšpuses virsmu. Uz negatīva priekšpusē uzzīmē vidējās ass līniju.

Pozitīvu izgatavo pēc vispārpieņemtās metodes, uzaudzējot tā biezumu par 3 – 5mm vietās, kas atzīmētas ar zīmuli.

Ģipša atlējumu visai rokai izgatavo elkoņa un pleca locītavu bojājumu gadījumos.

  1.  

Apakšējas ekstremitātes čaulu izgatavošana no no termoplastiem

·  plaukstas ortozes.

·  plaukstas locītavas ortozes

·  plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  elkoņa locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  pleca ortozes

·  Pleca-elkoņa ortozes

·  Pleca-elkoņa-plaukstas locītavas plaukstas ortozes

Pirms formēšanas termoplastus vienmērīgi sakausē un pēc formēšanas vienmērīgi atdzēsa uz modeļa virsmas. Pie tam jāseko lai materiāla temperatūra turētos pie darba diapazona (atbilstoši tehniskai dokumentācijai) .

Formēšanas dažas metodes:  

Uzlikšana bez vakuuma;

Uzlikšana ar vakuumu;

Ar dziļu velkmi; 

 

Termoplasta ar zemu temperatūru formas veidošana.

Modeļus, darbam ar termoplastiem, izolē, lai izvairītos no materiālu salīmēšanas un saglābāt glūdu virsmu. Šīm nolūkam izmanto divas kārtas kokvilnas auduma.

Lai ātrāk un kvalitatīvāk veidot attiecīgo formu no sintētiska materiāla modeli nepieciešams uzsildīt līdz 60 º C.

Izgatavojot ortozes ar mīkstinošo ieliktni (EVAZOTE, PEDILIN), tās uzliek apkārt modeļa pirms termoplastiem.

Ortozes aizzīmēšanu veic pēc modeļa izmēriem: platums – maksimālais apkārtmērs + 10 cm., garums – modeļa garums + 15-20 cm (vakuumam). Sagataves malusi notīra no atkarpēm un ieliek termoplītī vai kausēšanas skapī. Turklāt plītīm vai skapim jābūt iepriekš uzsildītam līdz nepieciešamai temperatūrai apmērām 30 minūtes. Materiāla karsēšanas ilgums atkarīgs no tā veida un biezuma.

Modeli uzstāda uz vakuuma caurules tā, lai savienojuma šuve būtu ortozes apakšdaļā.

Sakarsēto materiālu uzliek uz modeļa un viegli stiepjot uzsāk savienošanu. Modeļa izliekumu vietās jāpalielina stiepšanu, lai būtu vieglāk izgludināt krokas. Savienošanu sāk no priekšpuses un seko lai šuve veidojoties  vienmērīgi. Tā kā šuvei jābūt hermetizētai vakuuma cauruli daļēji apsedz ar materiālu. Tad ieslēdz vakuuma sūcēju. Ar vakuuma palīdzību materiāls pieņem modeļa formu, savienošanas šuvi blīvē ar rokam, materiāla atlikumu apgriež ar nazi.

Kamēr materiāls nav zaudējis plastiskuma īpašības kontrolēt profilus un augšēja nogriezuma vietu, ja ir nepieciešams ar rokām veidot galīgu formu. Izslēgt vakuumu un atstāt materiālu uz modeļa līdz pilnai atdzišanai.

Veikt izstrādājuma mehānisko apstrādi un ja ir nepieciešams formas elementus pielāgot ar lokālās kausēšanas palīdzību.

  1.  

Ortozes montēšana

·  plaukstas ortozes.

·  plaukstas locītavas ortozes

·  plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  elkoņa locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  pleca ortozes

·  Pleca-elkoņa ortozes

·  Pleca-elkoņa-plaukstas locītavas plaukstas ortozes

Gatavas čaulas no termoplastiem novelk uz pozitīva modeļa. Atbilstošas vietās piekniedē aizdares. Stieni ar šarnīriiem pieliek pēc pozitīvas modeļa un segmentu čaulu profilu. Tos piekniedē atbilstoši uzbūves shēmai.  

Šim nolūkam veic stieņu un aizdaru novietojuma apzīmēšanu. Apzīmē caurumus kniedēšanai un urbj tas stiņos un čaulās. Caurumos aizdarēs izgatavo ar atbilstoša kniedes diametram caurumsiša palīdzību.

Saliekot ortozes un montējot mezglus, jāievēro tehniskās pases atbilstošos noradījumus. 

Mēģinājuma valkāšanai visiem vītņu savienojumiem jābūt nofiksētiem.

  1.  

Piemērīšana un izmēģinājuma pastaiga

·  plaukstas ortozes.

·  plaukstas locītavas ortozes

·  plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  elkoņa locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas ortozes

·  elkoņa-plaukstas locītavas-plaukstas ortozes

·  pleca ortozes ortozes

·  Pleca-elkoņa ortozes

·  Pleca-elkoņa-plaukstas locītavas plaukstas ortozes

Uzvelk ortozi piemērīšanai un izmēģinājuma pastaigai.

Pārbauda čaulu ērtību un nodrošina to.

Ortozes čaulām nedrīkst nospiest asinsvadus un mīkstus audumus, ka arī  spiest uz kaulu izaugumi.

Pārbauda ortozes stāvokli un garumu pacientam stāvot (segmentu izvietojums un locītavu un šarnīru asu sakritība). Izmēģinājuma staigāšanas laikā ar justēšanu optimizē dinamiku.

 

  1.  

Kvalitātes novertēšana

 

Kvalitātes novērtēšanas principi:

1.      Izgatavošanas ķimiski-tehnoloģiskās receptes ievērošana.

2.      Tehnoloģisko operāciju kārtības ievērošana.

3.      Gatavā izstrādājuma pārbaude un novērtēšana.

4.      “Cilvēks-ortoze” sistēmas pārbaude.

Izgatavošanas ķimiski-tehnoloģiskās receptes un tehnoloģisko operāciju kartības ievērošana iekļauj atbildības sadalīšanu par noteikto tehnoloģisko operāciju izpildi un protēžu-ortopēdijas izstrādājuma kontroli izgatavošanas procesā. Gatavā izstrādājuma pārbaudē iekļauta uzbūves shēmas pārbaude, segmentu lineāro un leņķa izmēru pārbaude un izstrādājuma kosmētiskā apstrāde.

 

 

 

Medicīniskā protezēšanas-ortozēšanas tehnoloģija.

(augšējās ekstremitātes protēzes)

 

Nr.

Tehnoloģijas etaps / protēzes veids

Tehnoloģisko operāciju apraksts

1

2

3

1           

Nepieciešamo izmēru noteikšana.

Katram protēžu-ortožu izstrādājumam tiek noteikti nepieciešamie mērījumi, to skaits un veids ir saistīts ar amputācijas līmeni un protēzes tipu.

1.1     

·  Plaukstas protēzes

Saglabājušos ekstremitāti mēra:

·        attālums no spieķa – delnas kaula locītavas līdz pilnīgi atvērtas plaukstas III pirksta galam.

·        delnas kaula locītavas perimetrs

1.2     

·  Apakšdelma (transradiālās) protēzes

Amputētai ekstremitātei nosaka sekojošus izmērus:

·        stumbra garumu – no elkoņa locītavas līdz stumbra garumam;

·        visu roku garumu – no pleca locītavas līdz stumbra garumam;

·        stumbra perimetrs stumbra amputācijas rajonā;

·        stumbra perimetrs virs amputācijas rajona

·        perimetrs zem un virs elkoņa locītavas.

·        perimetrs zem pleca locītavas

           Saglabājušai ekstremitātei nosaka sekojošus izmērus:

·        visu roku garumu no pleca locītava līdz pilnīgi atvērtas plaukstas III pirksta galam;

·        delnas kaula locītavas perimeters;

·        perimetrs zem un virs elkoņa locītavas.

·        perimetrs zem pleca locītavas

1.3     

·  Augšdelma (transhumerālās) protēzes

Nosaka amputētās ekstremitātes mērus:

·        Augšdelma stumbra garumu no pleca locītava līdz kaula amputācijas vietai;

·        stumbra perimetrs stumbra amputācijas rajonā;

·        stumbra perimetrs virs amputācijas rajona

·        perimetrs zem pleca locītavas

Saglabājušos ekstremitāti mēra:

·        visu roku garumu no pleca locītava līdz pilnīgi atvērtas plaukstas III pirksta galam;

·        delnas kaula locītavas perimeters;

·        perimetrs zem un virs elkoņa locītavas.

·        perimetrs zem pleca locītavas.

1.4     

·  Pēc pleca locītavas eksartikulācijas protēzes

 Saglabājušos ekstremitāti mēra: viss, kas paredzēts augšdelma protēzēm. 

 

1.5     

Bilateriālās protēzes jebkuros līmeņos

Izmanto protēzes garuma noteikšanas paņēmienu, kas pamatojas uz normālas miesas uzbūves cilvēka ķermeņa pastāvošo izmēru atkarībām: plaukstas garums 1,5 reizes mazāks kā pēdas garums, apakšdelma garums no elkoņa saliekuma līdz elkoņa kaula īlenveida izaugumam ir vienāds ar pēdas garumu.

2           

Protēzes uzbūves shēmas izvēle un sintēze.

Rokas vilces protēzes sāk darboties, pārvietojoties plecu joslas kustīgajiem segmentiem, izmantojot elastīgas vilces, lai novadītu spēku uz mehānismiem.

2.1     

·  Plaukstas protēzes

Spieķa – plaukstas šarnīrā mērķtiecīgi realizēt sekojošus kustību apjomus: delnas saliekšanu -35°, delnas atliekšanu -20°, atvirzīšanu -10°. Fizioloģiski pamatots ir aktīvs satvēriens ar satvērienu. Delnai jābūt iztaisnotai 13÷17° leņķī un atvirzītai attiecībā pret apakšdelma garenisko asi 3÷6° leņķī.

2.2     

·  Apakšdelma (transradiālās) protēzes

Augšdelma protēzei jābūt par 2,5÷3 cm īsākai par veselo ekstremitāti: uz augšdelma čaulas rēķina – 1 cm, bet apakšdelma un plaukstas 1,5÷2 cm. Jācenšas, lai sistēmas ”stumbrs - protēze” smaguma centrs izejas stāvoklī atrastos vertikālē, kas iet pa amputētās ekstremitātes  pleca locītavas centru. Samontētai protēzei, kad ekstremitāte ir nolaistā stāvoklī, apakšdelma gareniskā ass nesakrīt ar augšdelma garenisko asi – apakšdelma ass attiecībā pret augšdelma asi novietojas leņķī 15±2°. Projekcijā uz frontālo plakni apakšdelma ass attiecībā pret augšdelma asi pavērsta pievirzīšanas virzienā 4÷6° leņķī. Elkoņa šarnīrs ir novietots perpendikulāri augšdelma gareniskai asij. Kad protēze ir uzvilkta uz stumbra izejas stāvoklī, elkoņa ass iekšējais gals ir novietots zemāk par tās ārējo galu – novirzes leņķis pret horizontālo plakni ir 4÷6°. Čaulas pasīvai rotācijai jābūt 45° leņķī uz visām pusēm no tās vidus stāvokļa starp sagitālo un frontālo plakni. Elkoņa šarnīra ass saliekšana  notiek 45÷50° apjomā ar abpusēju apakšdelma fiksāciju ne mazāk kā četros stāvokļos. Delnas fiksācijai jābūt bezpakāpju, bet pasīvai rotācijai 90° uz pronācijas pusi un 90° uz supinācijas pusi no vidus stāvokļa.

2.3     

Augšdelma (transhumerālās) protēzes

2.4     

·  Pēc pleca locītavas eksartikulācijas protēzes

3           

 

Ģipša negatīva iegūšana un pozitīva atliešana.

Ģipša modelis (pozitīvs) ir stumbra, ekstremitātes skulpturāls līdzinieks un tas kalpo protēžu čaulu izgatavošanai. Vispirms tiek izgatavots telpisks nospiedums – negatīvs, kurš kalpo pozitīva atliešanai, tas ir, negatīvs izpilda palīgfunkciju un tikai atsevišķos gadījumos tiek izmantots kopējot koka čaulas uz kopēšanas-frēzēšanas darbgalda.

Pēc noņemšanas no pacienta negatīvu aizlīmē, iztaisno malas, proksimālajā daļā uzliek papildus longeti un izolē ar ziepju šķīdumu. Ģipša negatīvā ielej ģipša šķīdumu un ieliek velkmes cauruli. Iegūtais modelis – ģipša pozitīvs.

Modeļa nelīdzenumus izlīdzina ar skrāpjvīli SURFORM (pie tam kontrolējot uzdotos izmērus), bet padziļinājumus – ar ģipša šķīdumu. Modeli apstrādā ar ģipša šķīdumu, izlīdzina virsmu ar stiepļu vai sintētisko sietiņu, un nepieciešamības gadījumā ģipša modeli apstrādā ar mitro slīpēšanu.

3.1     

·  Plaukstas protēzes

Plaukstai jāatrodas atpakaļ atliektā stāvoklī par 30° bez novirzes uz elkoņa vai spieķa kaulu pusēm. Ja pirksti ir saglabājušies, tiem ir jābūt saliektiem, I pirksts pretnostatīts visiem pārējiem un novirzīts pa II un III pirkstu savienojuma līniju. Starp I un II un III pirkstiem jābūt 4 – 5 cm attālumam. Ģipša saites liek no augšas uz leju. Uzliekot tās delna kaulu rajonā, nedrīkst tās nostiept. Uzmanīgi modelē ģipša negatīva spieķa – delnas kaulu locītavas rajonu un kaulu izbīdījumu vietas. Negatīva plaukstas virsmai veido kupolveidīgu virsmu.

Negatīvu pārgriež pa spieķa kaula virsmu un noņem no stumbra. Uz tā atzīmē spieķa – delnas kaulu locītavas asi, apakšdelma un plaukstas garenisko asi. Pozitīvu izgatavo pēc vispārējiem noteikumiem. Protēzi izgatavo ar cieto vai mīksto pieņēmēčaulu. Ja   plaukstas stumbra čaulu un apakšdelma čaulu izgatavo no dažādiem materiāliem, tad noņem divus negatīvus.

3.2     

·  Apakšdelma (transradiālās) protēzes

Uz stumbra ar ķīmisko zīmuli atzīmē augšdelma paugurus, kaulu izbīdījumus un sāpīgos rajonus. Elkoņa locītavai jābūt saliektai 135 –140° leņķī. Ja nozīmēta protēze ar stiprinājumiem un rekomendējas nenoslīdoša čaula, tad leņķim elkoņa locītavā jābūt 150 - 170°. Elkoņa locītavas saliekuma leņķi nosaka arī pēc stumbra garuma ; jo garāks tas, jo mazāk izteikts ir saliekuma leņķis Izgatavojot negatīvu protēzei ar miotonisko vadību, saliekuma leņķis elkoņa locītavā svārstās no 90° līdz 135°, atkarībā no muskuļu funkcionālā stāvokļa stumbra. Tam jāatrodas stāvoklī pa vidu pronācijai un supinācijai.

Izgatavojot negatīvu nenoslīdošai čaulai, augšdelma iekšējā un ārējā virsmā virs pauguriem modelē vagveida padziļinājumu, to dara arī aizmugurējā virsmā tajā pašā līmenī. Tehniķis uzspiež uz negatīvu ar delnas I un II pirkstu sānu virsmu, veidojot padziļinājumus. Modelē elkoņa kaula izaugumus un augšdelma paugurus. Ja apakšdelma stumbrs ir augšējās trešdaļas līmenī, tad uz negatīva delnas – spieķa kaulu virsmas papildus divgalvainā muskuļa sānu dzīslu rajonā veido vagas.

Pēc plaukstas eksartikulācijas vālveida stumbra gadījumā uz negatīvu tā distālajā daļā modelē kaula izbīdījumus un visšaurāko stumbra daļu kura ir novietota proksimālāk no elkoņa un spieķa kaulu izaugumiem. Bez tam ar rūpīgu modelēšanu negatīvam piedod elipses formu. Negatīva proksimālā daļā modelē elkoņa locītavas un augšdelma pauguru rajonu. Negatīvu pārgriež ar šķērēm un noņem.

Pozitīvu izgatavo pēc vispārējiem noteikumiem. Protēzi izgatavo ar cieto vai mīksto pieņēmēčaulu.

3.3     

Augšdelma (transhumerālās) protēzes

Rumpim  atrodoties vertikālā stāvoklī, bet abiem pleciem horizontālā stāvoklī. Stumbram jāatrodas atvirzītā stāvoklī par 25 - 30°. Saites sāk likt uz augšdelma stumbru, pēc tam uz pleca locītavu un padusi. Izgatavojot čaulu ar pleca ietvērumu, saites liek uz tā. Paduses rajonā saites liek brīvi, nenostiepjot. Pēc apsaitēšanas slimniekam augšdelma stumbrs jānovieto parastā stāvoklī un sāk modelēt negatīvu. Rūpīgi modelē paduses pelotu, slimnieka krūšu un trapecveidīgā muskuļa gultni, kas veido priekšējo un aizmugurējo paduses bedres sienu, kā arī pleca kaula izbīdījumus.

Izgatavojot negatīvu čaulai ar ieliekamu ādas vai porolona apvalku, pirms saišu uzlikšanas uz stumbra vietām, kuras nepanes spiedienu, tās atzīmē ar ķīmisko zīmuli vai uz tām uzliek filca gabaliņus (pēc negatīva sacietēšanas, to noņem pārgriežot ). Negatīvu pārgriež (priekšā ) tikai pie vālveida stumbra.

Augšdelma stumbra pozitīvu izgatavo ar parasto paņēmienu.

3.4     

·  Pēc pleca locītavas eksartikulācijas protēzes

Slimniekam jāatrodas vertikālā stāvoklī. Ja uz stumbra ir saaugumi un rētas, tad uz tām uzliek filca gabaliņi. Saites liek uz apakšdelma, virzoties uz kaklu, krūšu kurvja priekšpusi, sāniem un mugurpusi līdz krūšu līmenim un lāpstiņas apakšējam leņķim. Negatīvu modelē lāpstiņu, atslēgas kaula, paduses bedres rajonos, un pārgriež to priekšā uz krūšu kurvja, pēc tam to noņem. Pozitīvu izgatavo ar parasto paņēmienu

4           

Mīkstās iekšējas čaulas izgatavošana no PEDILINa

 

4.1     

·  Plaukstas protēzes

·  Apakšdelma (transradiālās) protēzes

·  Augšdelma (transhumerālās) protēzes

Izmēra stumbra modeļa distālo, proksimālo apjomu, modeļa garumu, lai sagatavotu noteikta izmēra sagatavi no PEDILIN 3 mm

To pēc formas izgriež. Malas 2 cm noasina ķīļveidīgi. Noslīpētās malas salīmē ar kontakta līmi. Šādā veidā sagatavotu čaulu no PEDILIN apmēram 10 – 15 minūtes karsē 120˚ elektrokrāsnī.

Izžāvēto ģipša modeli ieliek skrūvspīlēs, apkaisa ar talku, pēc tam uz modeļa uzstiepj sakarsēto un formēšanai viegli pakļaujamo PEDILIN čaulu tā, lai ģipša modeļa virsotne izbīdītos virs čaulas par 2 – 3 cm. Pēc PEDILIN čaulas atdzišanas to noņem no ģipša modeļa un tās augšējo galu saīsina tik, lai tā pie ģipša modeļa  augšējā gala cieši piegulētu.

Piegriež cepurītes sagatavi no 5 mm biezas PEDILIN plāksnes. Sagatavei ir jānoklāj modeļa 2 – 3 cm nenoklātais gals. Sagatavi sakarsē līdz 110˚ un to formē kā cepurīti. Neizmainot tās formu, atgriež tās lieko garumu. Mīkstinošā ieliktņa viegli slīpētās malas un cepurītes proksimālās malas salīmē ar kontakta līmi.

Cepurītes lieko materiālu apslīpē ar slīpējamo vārpstiņu.

4.2     

·  Pēc pleca locītavas eksartikulācijas protēzes

Izmēra stumbra modeļa apjomu un garumu. To pēc formas izgriež. Šādā veidā sagatavotu formu no PEDILIN apmēram 10 – 15 minūtes karsē 120˚ elektrokrāsnī. Izžāvēto ģipša modeli ieliek skrūvspīlēs, apkaisa ar talku, pēc tam uz modeļa uzstiepj sakarsēto un formēšanai viegli pakļaujamo PEDILIN formuun atgriež tās lieko garumu.

5           

Pieņēmējčaulas izgatavošana no sveķiem ar vakuuma liešanas metodes palīdzību

 

5.1     

·  Plaukstas protēzes

·  Apakšdelma (transradiālās) protēzes

· Augšdelma (transhumerālās) protēzes

· Pēc pleca locītavas eksartikulācijas protēzes

 

No polivinil spirta plēves sagatavot divas atsevišķas zeķes: vienu ar atvērtu distālo galu, otru ar aizvērtu.

Pirmo polivinilspirta plēves zeķi uzvelk uz pozitīva (ar mīksto ieliktni  jā tas ir). Hermētiski aizsien plēves zeķi zemāk par augstāko vilkmes atveri. Vilkmes caurulei pievieno elektriskā vakuuma iekārtu caurules.

Uzvelk stiegrotos slāņus un jā nepieciešams uzstāda čaulas adapteri.

Uzvelk  otru polivinilspirta plēves zeķi un hermētiski aizsien plēves zeķi zemāk par zemāko vilkmes atveri.

Ortokrila sveķus, cietinātāja un krāsas maisījumu ielej polivinilspirta zeķes atverē un hermētiski atveri aizsien.

Modeli no vertikālā stāvokļa novieto 130° leņķī un  atkal iespiež skrūvspīlēs, lai sveķu maisījumā esošais gaiss varētu pa vilkmes kanālu virzienā uz augšu izgaist. Vakuuma iekārtas vārstu atver tikai pēc 2 – 3 minūtēm. Plēves zeķi vēlreiz apkaisa ar talku no ārpuses.

Pēc tam, kad armatējošais audums ir piesūcies ar sveķiem, modeli atkal novieto vertikālā stāvoklī. Sveķa maisījumu masē. Kad sveķi ir aiztecējuši līdz pauguru satvērēju malām, atlikušo sveķu masu čaulas distālajā galā sasien.

Kad masa ir sacietējusi, čaulas distālā galā esošo, masas atlikumu atgriež ar elektrisko ģipša zāģi 2 – 3 cm paralēli un proksimāli no čaulas.

Atgriež proksimālās daļas laminātu manšetes formā ar 2 – 3 griezieniem, lieko laminātu noņem. Distālās daļas lieko laminātu noņem ar slīpējamo vārpstiņu.

Ar saspiesta gaisa palīdzību čaulu noņem no modeļa vai ģipšu izņem no čaulas ar elektriskā āmura palīdzību. Čaulas malas noslīpē ar slīpējamo vārpstiņu.

6           

Protēzes salikšana

Protēžu salikšanā un mezglu uzstādīšanā precīzi jāievēro attiecīgie, tehniskā pasē uzdotie noteikumi.

Mēģinājuma valkāšanai un pirms protēzes novilkšanas no salikšanas aparāta visiem vītņu savienojumiem jābūt nofiksētiem.

6.1     

·  Plaukstas protēzes

·  Apakšdelma (transradiālās) protēzes

 

Protēzes salikšanu sāk savienojot plaukstu ar elkoņa-apakšdelma mezglu. Izmanto līmes savienojumu un aploci Tad ievieto plaukstu ar aploci apakšdelma čaulā, izmēra faktisko mezgla «elkonis- apakšdelms» kopā ar plaukstu un salīdzina to ar pasūtījumā ierakstīto. Pie nepieciešamības čaulas garumu saīsināt, to apgriež ar nazi tās distālajā galā perpendikulāri čaulas gareniskajai asij izmēra starpības lielumā. Pēc tam atzīmē serdeņa garumu pie saliektiem pirkstiem, saīsina tā garumu pēc izmēra un nogriež vītņu beigās. Aploci salīmē ar čaulu. Čaulā plaukstas delnas virsmas pusē 21 mm attālumā no  gala atzīmē un izurbj atveres diametrā 8 mm. Vītņu uzgali ar serdeni savieno tā, lai  uz uzgaļa konusa būtu vērsta uz plaukstas mugurpusi un vilktu aiztures skrūvi caur atveri. Plaukstu savieno ar apakšdelma čaulu un to pagriež attiecībāpret apaksdelmu par 180˚. Plaukstas pirkstu saslēdz un nostiepj pirkstu vilci. Šai momentā serdenim ir jāsavienojas ar pirkstu kustību mehānisma sviru.

Protēzes saliekšanas mehānisms elkonī ļauj fiksēt saliekšanu septiņos stāvokļos. Plaukstas pievades mehānisma darbību pārbauda pie dažādiem plaukstas supinācijas un pronācijas stāvokļiem, sekojot, lai sakļaujoties pirksti fiksētos bez spraugām to galos. Pārbauda pirkstu izvēršanas lielumu atkarībā no plaukstas izmēra  tipa un plaukstas pasīvās rotācijas iespējām. Pirms protēzes salikšanas pārbauda visu protēzes mezglu atbilstību tehniskiem noteikumiem un izmēra. Slimniekam uzvelk protēzi, stumbra mīkstos audus ievieto pieņēmējčaulas dobumā, pielāgo un piešuj protēzes stiprinājumus.

6.2     

· Augšdelma (transhumerālās) protēzes

· Pēc pleca locītavas eksartikulācijas protēzes

 

Visiem augšminētiem operācijām pielikts augšdelma pagarinātājums, kas ar protēzes šinu savienojas ar gumijas gredzenu un speciālu skrūvi un paplāksni. Elkoņa šarnīru savieno ar augšdelma pagarinātāju ar aiztures skrūvi. Mezglu „elkonis - apakšdelms” ar pārejas ieliktni savieno ar pleca šarnīru, ieliktņa rievā atrodas augšdelma šarnīra fiksatora vadības svira. Augšdelma šarnīrs pie uzpleča piestiprinās augšdelma galviņas projekcijas līmenī. Šarnīra vadība notiek ar veselo roku.

Visi protēzes posmi izgatavojas  1 –1,5 cm īsāki par veselo roku. Slimniekam uzvelk protēzi, stumbra mīkstos audus ievieto pieņēmējčaulas dobumā, pielāgo un piešuj protēzes stiprinājumus.

7           

Piemērīšana un izmēģinājuma pastaiga

 

Uzvelk protēzi un piemēra.

Pārbauda čaulas ērtību un nodrošina to. 

Pārbauda protēzes stāvokli un garumu pacientam stāvot. Izmēģinājuma staigāšanas laikā ar justēšanu optimizē statiku un dinamiku.

Apzīmē saglabājušās ekstremitātes priekšējās un sānu kontūras ar sekojošu kosmētisku formas apdari.

Nosaka augšdelma un apakšdelma apkārtmērus un ieraksta tos apzīmētajās kontūrās.

8           

Protēzes čaulas kosmētiska un laminēšana.

Pielieto čaulas kosmētiskai apdarei un nostiprināšanai, kā arī tās rajonu savienošanai ar čaulu adapteru.

9           

Kvalitātes novērtēšana

Kvalitātes novērtēšanas principi:

o       Izgatavošanas ķimiski-tehnoloģiskās receptes ievērošana.

o       Tehnoloģisko operāciju kārtības ievērošana.

o       Gatavā izstrādājuma pārbaude un novērtēšana.

o       “Cilvēks-protēze” sistēmas pārbaude.

 

 

uz augšu